Государственная шлюха
06 June 2013 @ 10:17 pm
You should try it. I could watch you. Where do you live?  
Nu, vot, draugu meklēšanas nolūkos piereģistrējos iepazīšanās portālā, jo, protams, tā ir lieliskākā ideja uz pasaules, un drīz kā saukta uzradās mana pirmā creep lezbiešu sieviete (jo tas būtu pārāk meinstreem, ja mani medītu creepy vīrieši, loģiski), kas ir sajūsmā par manu sajūsmu par sieviešu zeķēm un zeķturiem un sarunas beigās piedāvāja man izmēģināt ieģērbties zeķubiksēs no galvas līdz kājām. MOVING ON NOW.
Jāieslēdz mans "es visu varu", un jāiet koļīt draugi dzīvajā. Nejauši uzgāju geju ielu (jo, protams, ka MAN tas gadās nejauši), laiks iepazīties ar drag-queens un ļaut, lai mani pažēlo izmisušas lezbietes. Pēkšņi lasu visus "it's hard to find friends after uni" rakstus un domāju "holly shit, that's my life now". Es atsakos, tu dzirdi mana antisocialitāte!? Es atsakos palikt uzticīga saviem rūpīgi izlasītajiem, lieliskajiem latviešu draugiem! Let's grow old and do some shit with some shitty people. Nekad tā neesmu darījusi, laiks atgriezties pubertātē un tā darīt. Vai pieaugt. Whichever.
 
 
Государственная шлюха
03 June 2013 @ 10:32 am
Sieviešu muļķības  
Mana māte, kā jau plaši zināms, ir visādi izgāzusies kā veca sēta manis audzināšanā, taču ir viens spēju klāsts, kur viņa varētu būt bijusi izcila (ja, protams, viņai interesētu man arī kaut ko iemācīt) — kosmētika.

Es sāku lietot visas šīs jaukās sieviešu ikdienas dzīves sastāvdaļas gadus ~3 atpakaļ un joprojām visu laiku atklāju kaut ko tādu, kas man ne prātā neienāk. Un viss tikai tāpēc, ka uz jautājumu: "A ko dara ar šito?" atbilde bija: "Tev to nevajag. Ej prom." (un šeit mēs nerunājam par "ak meitiņ, tu tik skaista, nu kāda gan tev kosmētika vajadzīga? bet — nu, bļeģ, ej prom, es tev netaisos dot savu dārgo kosmētiku pat izmēģināšanai. fuck, gramstās gar manu Dior.)

Piemēram, mans nesenais atklājums ir foundation brush. Yes. Yes. Teiciens "uzzīmēt seju" nekad nav bijis vairāk vietā. Ļoti patīk, ļoti atvieglo manu dzīvi. Un vispār kosmētikas otiņas ir kaut kas ģeniāls. Protams, daļēji tā ir mana vaina, ka neinteresējos, bet nu, mana dārgā māt, būtu varējusi iemācīt šādus sieviešu pamatakmeņus. Kā arī piemēram to, kā uzlikt neitrālu natural make-up, kurš grozi kā gribi aizņem man vairāk laika kā daudz sarežģītāki un krāsaināki. Skatos tos youtube un atklāju ka man trūkst vēl miljons komponentes un es neko nesaprotu. Eh.
Ja man būs meitas, pat tad, ja viņas ikdienā krāsoties negribēs, aizsūtīšu uz kursiem — lai kad grib/vajag, tad sanāk.
 
 
Государственная шлюха
01 June 2013 @ 11:08 am
Kūkas  
Lūk, Lielbritāņu kāzu rituāli, lai paliek wikipēdijas kompetencē, taču neviens man joprojām nevar izskaidrot, kāpēc sievietes šeit tik ļoti "don't give a fuck" par to, kā izskatās. Sieviete kā kūka uz kājām. Visa augša grozās un ļodzās pieguļošā kleitā kā vairāku stāvu torte, kura tūdaļ sabruks no pavāru neuzmanības, kurai apakšā iespraustas ļoti tievas kājas un uzvilktas kājās zeķes, kuras šī persona nav pat pūlējusies noslēpt zem kleitas. Eh.
Trūkst vārdu.

Tai pašā laikā tur bija viens ļoti amizants vīrietis, kurš atgādināja Sauriju, kad viņam vēl bija gari mati, kurš pilnīgi absolūti neienteresēts tajā ko citi par viņu domā, dejoja tā, ka dažas sievietes no viņa varētu pamācīties gurnu kustību seksīgo efektivitāti.

Un nedrīkst aizmirst par vīrieti, kuram bija rozā džinsas, bet viņš nebija gejs.

Vienvārdsakot, raibi šobrīd iet. Nākamnedēļ būsim pārvākušies uz jauno dzīves vietu un gatavosimies strādāšanai jaunos darbos, līdz ar to, mani dzimtenē palikušie, nesanāks uz jūsu galu aizbraukt ātrāk par rudeni. Vai vēlāk. Brauciet ciemos. Nopietni. Dažiem no jums es pat lidmašīnas biļetes varētu izmaksāt. Aiziet, aiziet, neesiet kūtri.