Государственная шлюха
01 May 2013 @ 11:32 pm
Nostaļģijas alkas  
Es tikko sapratu, ka man ļoti, ļoti pietrūks Jāņu svinēšana Latvijā. :(
 
 
Государственная шлюха
30 April 2013 @ 11:34 am
Go f*** yourselves.  
Lūk, strādājot restorānā, šis lieliskais cilvēkus mīlošais radījums kāda esmu es, ir apguvis ļoti svarīgu dzīves mākslu. Ieelpot pēc jautājuma saņemšanas un tikai tad atbildēt. Šajā cikturīsajā sekundē prātā skanošais "oh, god, shut the fuck up" (jo nu, cilvēki mēdz būt diezgan … meh) ieelpas brīdī tiek nomainīts pret "I will see what I can do, sir/madam".

Bet ir viena situācija, kas katru reizi gandrīz, gandrīz, kā uz naža asmens, draud sagraut manu savaldību, un aprakstīta sekojošajā scenārijā:
Es - "Would you like a half or pint?"
Klients - "Yes."

BĻEĢ. Tas ir tā, reālajā latviešu dzīvē:
A. - "Pusporciju vai pilnu?"
B. - "Jā."

Šādā izvēles jautājumā "jā" norāda uz piekrišanu pirmajai izvēlei. Un es nezinu kāpēc tieši šī lieta ir mans "trigger", bet nav tālu no masu slepkavības. Mani tas neizsakāmi kaitina. Kaitina vēl vairāk, jo brīdī, kad apmaina standartjautājumu, pēkšņi šie cilvēki iemācās nomainīt "yes" pret to, ko viņi grib. Un ir daži, kas nezina šo likumu un saka "yes" uz pēdējo minēto. Tā vietā lai atbildētu "half" vai "pint" un iznīcinātu šo atpalicību pašā saknē.
 
 
Государственная шлюха
27 April 2013 @ 05:06 pm
"Man, I would fuck her up."  
Vakardien restorānā ienāca ĻOTI HOT HOT HOT sieviete un tas izvērtās tajā, ka visu vakaru ar kolēģiem runājām par seksu un pat flirtējām savā starpā, jo hormoni mūsos uzsita augstus viļņus, kājas ļodzījās, vietiņas miklas, locekļi stāvēja un viss apstājās, ieskaitot smadzenes. Tā, lūk, ir viena no Lielbritānijas vislielākajām problēmām. Kad pēkšņi redzes lokā parādās absolūti neatkārtojami iekārojama sieviete, nekas cits smadzenēm neatliek kā aizmirst jebko uz pasaules un pievērsties primārajām dziņām un to apspiešanai/apmierināšanai. Kā mēs izdzīvojām vakardienu, tā arī nesapratu. Bet skats bija lielisks. Viņa man rādīsies sapņos vēl ilgi, ilgi, ilgi.

Lūk, tāpēc man pietrūkst Latvijas. Apkārt bija (ir) tik daudz skaistuma, ka man tas nesagādāja problēmas funkcionēt, vien organiski iekļāvās ikdienas dzīvē ar lieliskiem skatiem un garastāvokli uzlabojošu daili. Šeit… Jākož pirkstos un mēlē un jācenšās dramatiski nekrist uz ceļiem un atzīties mīlestībā/iekārē.