Un, saproties, tā ir vissirreālākā, creepy sajūta pasaulē, kad tev vilcienā pretim nosēžas ~17 gadīgas meitenītes, kuras jau pazīstu pēc jaukajiem ģīmīšiem un pieturām, kurās viņas kāpj ārā, jo katru rītu viens un tas pats vilciens, tātad, viņas tev nosēžas pretim, divas un, vai to vispār ir legāli atstāstīt? apsēžas un ar rokām pa kājām, svārciņus tā uz augšu, bet ne pārāk daudz, mati pirkstos virpinās, lūpās skaisti smaidi un visa tā jaunība un jautājumi un man gribas pastiepties pretim un piekāst ikdienu un tad pieaugušais manī atgādina, ka es par to varu naturāli norauties un viss deg, deg, deg, acis šaudās pārliecībā, ka kaut kur ir noslēpta kaut kāda pornokamera, jo tādas lietas ikdienā NENOTIEK. NĒ.NĒ.NĒ. Knapi izturēju, gandrīz padevos un iedevu savu numuru - tik maz vajadzēja. Prāts aizpeldēja. Visu dienu jutos out of place.

Akdievs, Lielbritānija, tu esi tāda fucking izvirtule.
Uh. & fuck you.

Un ziniet, kas man absolūti no Latvijas vasaras un it īpaši, Jāņu perioda, nepietrūkst? Saules? Nē, neuzminējāt!
ODU, bļe! Nekādu fucking odu! FUCK YES.

Internets ir lieliska vieta, ja zina kā un ko meklēt. Vai paveicas nospiest pareizo linku. Kā izrādās, uz pasaules es neesmu vienīgā, kas pārvākusies un/vai sapratusi, ka mani draugi kādās dzīves sfērās ir nepieejami, tāpēc ir pasākumu lapa, kurā ir grupas ar interesēm/pilsētām utt.u.t.j., un ja pietiek drosmes un nav bail, var diezgan labi iedzīvoties dažādos paziņās un biedros, ar ko iet iedzert/pastaigāties/paceļot/ko tik vēl ne, bez bailēm, ka nejauši izdosies iekrist nagos kādam creepy eksemplāram, kā tas mēdz gadīties, jo viss notiek grupās, gaišā dienas laikā un bystander (:D) klātbūtnē, līdz ar to ļaujot tev pašam vēlāk secināt vai vēlies nākt uz kādu pasākumu vai aicināt pats, kas ir arī ārpus šiem settingiem, vakarā, pa nakti, tālāk, tuvāk un mazākā lokā. Diezgan lieliski. Piedzerties gaišā dienas laikā, ar tādu eleganci un pasmiešanos sen nav sanācis un, lai arī iespējams neviens no šiem cilvēkiem nekļūs par maniem best buddy buddy, ir jauki apzināties, ka man pietiek tikai izvēlēties pasākumu sev pa prātam un apkārt būs cilvēki tādā pašā situācijā kā es, tikpat dīvaini un lieliski, un ļoti bez saistībām, ja vien nevēlies to mainīt. Mana sociālā dzīve sāk uzlaboties un es nevaru sūdzēties par to, ka man nav ko darīt. Fantastiski. Atlika tikai tiešām pārkāpt savu antisocialitātes barjeru, nevis tukši dirst, un viss notiek.


Citās ziņās, vietēji atvēries poļu veikaliņš, tāpēc dzīves vieta ir palikusi vēl par x% labāka. Kā arī kolēģi, kaut salīdzinoši vecāki, ir izrādījušies fantastiski, sākot no bosa beidzot ar apkopēju, un tik jaukas un britiem raksturīgi humoristiskas darba vietas man vēl nav bijis. 9-5 darbs šādā atmosfērā ir labākais, kas ar mani ir noticis pēdējā gada laikā pa vidu citām eksistenciāli svarīgām lietām. Par spīti tam, ka agri jāiet gulēt un agri jāceļas jūtos labi. Tagad pilnai laimei jāiemācās pārslēgties no MSOffice2003 uz MSOffice2010 un man vispār nekas grūtības vairs nesagādās.

Tāpat arī, kā jau daži zina, jaunā dzīves vieta ir fantastiska un uzreiz ir kā mājas. Pagalmā brīvdienās notiek residentu BBQ & alus & sauļošanās fests un arī šeit nav garlaicīgi.
Mazs, ļauns prieks, par to, ka iepriekšējā darba vietā, pēc ļoti interesantās atvadīšanās (oh, asshole ex-boss, fucking fuck you, you holy shitsnack), iet sūdīgi, so there. Yay!

Labi ir dzīvot labi.