18 January 2013 @ 10:31 am
It's all about the money, honey  
Šī ir vecākā atziņa uz pasaules. Bet tomēr man tā jāatzīmē.


Nekad mūžā vairs neiešu uz restorānu, ja man nebūs līdzekļu, lai atstātu dzeramnaudu. Tagad ar mazu riebumu atceros visas tās reizes, kad mēs kā tādi tipiski studenti izēdāmies par pēdējām kapeikām, jo gribējām tēlot buržujus, lai smejoties un ķiķinot nomestu pāris santīmus vai neko. Protams, ka tolaik tas nebija svarīgi un ēšana ar kuponiem it kā jau no paša sākuma norāda, ka ieradusies naudas taupītāju šlaka, kā arī, ko tu sev padarīsi, ja esi students, bet gribi dzīvot kā wannabe buržujs, bet tomēr, tomēr. Fui, nesmuki.

Ir tā: negribi taisīt ēst un negribi maksāt dzeramnaudu — pasūti takeaway. Gribi negatavot un ēst ārā no mājas — bez dzeramnaudas ij nedomā, ja?
Pavisam vienkārši, jo, vismaz šeit, restorānos var pasūtīt ēdienu uz mājām. Tad nav jāmaksā par apkalpošanu. Bet, ja vēlies tikt apkalpots: dzeramnauda.

Protams, tas nevienam no jums nav jādara, tas tāds skaļš atgādinājums man un tiem, kas ar mani jebkad gribēs iet ārā no mājas kkur ēst.
 
 
( Post a new comment )
Pelēks krauklis[info]far_away on January 25th, 2013 - 05:11 pm
es pieturos pie 15%. un pārsvarā jau izdalām divatā ar to, ar ko nākam, tāpēc sanāk 7,5%.
(Reply) (Parent) (Link)