Pieklauvē un nāc iekšā

Vakar ar pusmāsu un mūsu abu kopējo tēvu aizbraucām līdz bērnu zobārstam. Kamēr mūsu abu kopējais tēvs novietoja automašīnu stāvvietā, es ar pusmāsu devāmies līdz zobu ārstes kabinetam. Lieki piebilst, ka pusmāsa, kurai ir divpadsmit gadi, pie šīs ārstes vienmēr devusies tēva pavadībā. Un tēvs vienmēr kaut kādā mistiskā veidā tiek nodēvēts par vectētiņu..
Tad nu zobu daktere izbāž degunu pa durvju spraugu un teic: ''Esterīt, vari nāk iekšā!''
Paskatās uz mani: ''Mamma arī var ienākt.''

Es tāds apaļš kā aprīļa pūpols sēžu uz tā cietā, koši zaļā krēsla uzgaidāmajā telpā un vienīgais ko varu dabūt pāri lūpām ir: ''Es.. Es pagaidīšu tepat..''

Bite.lv patīkami pārsteidza. Tāpat kā es viņus no rīta ar savu pārmaiņas pēc pozitīvo čiepstienu iekš Twitter.com lietotnes.
Šamējie man ar kurjera gādīgajām riepām - sieviešpersonā, kurai bija pati blondākā un koptākā boba griezuma frizūra kāda man līdz šim redzēta, piegādāja rožu kaudzi. Klēpi. Čupu. Es pat neņemos skaitīt cik to rožu tur īsti ir. Sajutos kā Kima Kardašjana.

Es tagad varētu nopirkt spoguļkameru. Un tad pārtikt no griķiem.