Pieklauvē un nāc iekšā

nesatiekamies uz jumta
neredzam zvaigznes
esam nolekuši no saviem augstumiem
mēs
kā bez mēness

mnegrimstam savos okeānos
nepeldam savās jūtās
esam atstājuši savus krastus
mēs
kā bez mēness

atnākusi zeme pie tavām lūpām
paver
izgaršo
atnākusi zeme pie tavām lūpām
sausa izkaltusi zeme
šī elpa esot viena
ar tevi kopā mans klusums ir skaļš
atnākusi zeme pie tavām lūpām
atkal klusībā vientulībā atspulgam pretī krītošiem matiem pāri sejai
atglaud
atspraud
atsprāgst peonijas
mani mīļākie klusumi

15.01.2019
Mirgo logi plaukstu virspusēm skarti glāstīti cieši saistīti ar elpu
Atspēko teikto
Atspēko spēku
Dauzīties ārā no sirds tikai stiprie varenie klīrīgie

Tuksnešiem saule nav vajadzīga ne ūdens ne tavas mirāžas
Tuksnesim vajag
Vajag visu

Vilcieni
Un Tavas elpas vilcieni šonakt ar
spožajām lukturu acīm
atgādina klusas slepkavas, kas pielavās, lai
iedurtu nāves bultu miesā
tuvāk pie sirds
Un vienmēr tuvāk pie sirds piespiežot ar
spēku klāt
Izgaist
Tu vēlies izgaist
Atstāt mani tukšu
Pārklāties atmiņu lapām, kas drukātas
melnā nakts aizsegā
Pie sveces liesmas - kā vijoles skaņas
Skaļas
Klausīties.
Un klausīties vai dzīvība reiz atpakaļ nāks
Ja nāks - vai ilgi?
Ja nāks - kādēļ?
Paliec. Nekļūsti par ēnu.
Neliec man Tavu vārdu klusībā saukt.

Vilcieni.
Un Tavas elpas vilcieni šonakt..

Es visas
Tās miljons zvaigznes nocelšu no debesīm
dienas laikā,
gaismai esot gaišai
Un atnesīšu Tev
pie kājām nometīšu kā miglas palagu
cauri redzamu
Un Tavas acis kvēli liesmos pēc
nakts.
Es visas
Tās miljons zvaigznes
gabalos sadalīšu un kā
spoguļa lauskas sašķobījušas attēlu,
es pēcāk likšu kopā.

Saki, ka vēlies.
Saki, ka Tev vajag,
Ka gribi un kāro.
Saki, ka esmu sirds pelēkai Tavai
uzkrāvusi pelēku dienu.