Maija piezīmes. Par svētkiem sirdī.
« previous entry | next entry »
Maijs. 5., 2013 | 12:52 pm
Svētki beigušies, lai dzīvo svētki!
Savādi, cik laba gan ir pašsajūta, kad gulētas vien nepilnas četras stundas. [Baltic taxi šoferis nogādāja mājup ap 4.3o - saule jau svīda augšup, iekrāsojot visu Rīgu gaišos toņos.] Jau otro diennakti gulētas četras stundas..
Šodiena vēl jānodzīvo kā darba diena [divas dz/d jānovada] un tad jau priekšā divas brīvas dienas, kurās man jāpaspēj izdarīt tik daudz, sākot jau ar to, ka jāiegādājas baletkurpītes. Un jāizvēlas dzejas pasākuma vieta. Dzejnieku saraksts jau ir skaidrs.
Pavasaris. Smeļos spēku no zemes muguras uz kuras atrodos.
No katra jums, jo jūs esat spogulis uz pasauli. Mans spogulis uz pasauli.
Vakardiena bija maģiska. 4. maijs. Emocijām, iespaidiem, iedvesmām un enerģijām pārpildīta diena.
Paldies cilvēkiem, kas šo vakaru padarīja īpašu - pie Brīvības vārdā Milda, uz skatuves, no skatuves, aiz skatuves, zālienā krastmalā, pie galdiņiem manā nemīļākajā bārā [tagad jau lasīt: vienā no iemīļotākajiem,kur es vienmēr sēžu uz dīvāna maliņas], uz soliņiem Vērmanes dārzā, un vēl un vēl - vakars bija laika vērtībai nepakļauts. Paldies tiem visiem. Tiem visiem jums.
Gribu šodien apgalvot, ka jūsu iedalītie vārdi jau nav svarīgi - tie spējat būt jūs visi. Zeme ir niecīga, ja runa iet par kopības sajūtu. Skatiens ir vētra, kas sola negaisus. Un negaisi būs. Pēc negaisiem nāk vieglums - tik ļoti pietrūkst.
No 17.oo-19.3o biju 11.novembra krastmalā, kas skanēja. Kas aplaudēja. Kas kliedza. Dziedāja. Kas lēkāja. Bija aktīva. Kas bija dzīva. Radās sajūta, ka atrodies brīvdabas festivālā [like Coachella or something like this]
Latviešu mūzikā ir spēks. Tekstos. Valodā. Vārdos, kurus sakām viens otram.
Spēcīgi.
Agrāk man likās pareizi dalīt cilvēkus kultūras, t.i. subkultūrās. Ja Tu neesi no manas kultūras, es nekad ar Tevi nepārmīšu nevienu labu vārdu. Es ar Tevi nebūšu.
Tagad pirmā loma ir cilvēkam. Viss plūst, viss mainās. To zināja pat Rainis. Un Barons. Tagad to zinu arī es.
Ja pasaule kaut uz vienu dienu saprastu, ka tās spēks slēpjas, dzīvo cilvēkos.. Ja cilvēki saprastu, ka viņiem piemīt šis spēks mainīt, pārveidot pasauli, kura balstīta uz viņu pašu asarām un asinīm.. Ja saprastu kaut uz vienu dienu..
Vakara gaitā, tajā pašā neiemīļotākajā bārā [lasīt: vietā, kur es drīz atgriezīšos] pamanījos nokļūt pie somu tautieša vīriešcilvēka un kāda indieša, kurš studē vienā no Latvijas augstskolām, tā kura Pārdaugavā meklējama. Interesanta sabiedrība. Puse latviešu, kas intelektuāli runā angliski un ārzemnieki, kas cenšas runāt latviski. Metropole. Kultūršoks - nekāds. Katram savas īpatnības. Soms priecājas, ka mēs zinām kā pateikt kiitos un perkele, bet indietis pārsteigts, ka zinām cik roku ir augstākajam dievam Šivai.
Man patīk satikt nepazīstamus cilvēkus. Vairs gan nav gluži tā, ka es katram no viņiem par sevi stāstītu ko citu. Maskas ir aiz muguras. Skatuve palikusi tā pati, bet ar manu seju un tēlu uz tās. Es pati.
Viņi kļūst pazīstami vienā mirklī. Tik savādi vērot to pāreju. Un tad ir tie, kurus es pazīstu un mīlu. Ja pazīstu, tātad mīlu. Tu nevari būt manā dzīvē sastopamas, ja es Tevi nemīlētu.
Un es mīlu. Pārāk daudz. Pārāk ilgi. Bet ir vērts. Reiz jau tas atmaksāsies..
Es vakar daudz ko apsolīju. Sev. Citiem. Jāpilda. Jāsaņem sevi plaukstās un jāpilda. Jādod dienasgaisma.
Savādi, cik laba gan ir pašsajūta, kad gulētas vien nepilnas četras stundas. [Baltic taxi šoferis nogādāja mājup ap 4.3o - saule jau svīda augšup, iekrāsojot visu Rīgu gaišos toņos.] Jau otro diennakti gulētas četras stundas..
Šodiena vēl jānodzīvo kā darba diena [divas dz/d jānovada] un tad jau priekšā divas brīvas dienas, kurās man jāpaspēj izdarīt tik daudz, sākot jau ar to, ka jāiegādājas baletkurpītes. Un jāizvēlas dzejas pasākuma vieta. Dzejnieku saraksts jau ir skaidrs.
Pavasaris. Smeļos spēku no zemes muguras uz kuras atrodos.
No katra jums, jo jūs esat spogulis uz pasauli. Mans spogulis uz pasauli.
Vakardiena bija maģiska. 4. maijs. Emocijām, iespaidiem, iedvesmām un enerģijām pārpildīta diena.
Paldies cilvēkiem, kas šo vakaru padarīja īpašu - pie Brīvības vārdā Milda, uz skatuves, no skatuves, aiz skatuves, zālienā krastmalā, pie galdiņiem manā nemīļākajā bārā [tagad jau lasīt: vienā no iemīļotākajiem,kur es vienmēr sēžu uz dīvāna maliņas], uz soliņiem Vērmanes dārzā, un vēl un vēl - vakars bija laika vērtībai nepakļauts. Paldies tiem visiem. Tiem visiem jums.
Gribu šodien apgalvot, ka jūsu iedalītie vārdi jau nav svarīgi - tie spējat būt jūs visi. Zeme ir niecīga, ja runa iet par kopības sajūtu. Skatiens ir vētra, kas sola negaisus. Un negaisi būs. Pēc negaisiem nāk vieglums - tik ļoti pietrūkst.
No 17.oo-19.3o biju 11.novembra krastmalā, kas skanēja. Kas aplaudēja. Kas kliedza. Dziedāja. Kas lēkāja. Bija aktīva. Kas bija dzīva. Radās sajūta, ka atrodies brīvdabas festivālā [like Coachella or something like this]
Latviešu mūzikā ir spēks. Tekstos. Valodā. Vārdos, kurus sakām viens otram.
Spēcīgi.
Agrāk man likās pareizi dalīt cilvēkus kultūras, t.i. subkultūrās. Ja Tu neesi no manas kultūras, es nekad ar Tevi nepārmīšu nevienu labu vārdu. Es ar Tevi nebūšu.
Tagad pirmā loma ir cilvēkam. Viss plūst, viss mainās. To zināja pat Rainis. Un Barons. Tagad to zinu arī es.
Ja pasaule kaut uz vienu dienu saprastu, ka tās spēks slēpjas, dzīvo cilvēkos.. Ja cilvēki saprastu, ka viņiem piemīt šis spēks mainīt, pārveidot pasauli, kura balstīta uz viņu pašu asarām un asinīm.. Ja saprastu kaut uz vienu dienu..
Vakara gaitā, tajā pašā neiemīļotākajā bārā [lasīt: vietā, kur es drīz atgriezīšos] pamanījos nokļūt pie somu tautieša vīriešcilvēka un kāda indieša, kurš studē vienā no Latvijas augstskolām, tā kura Pārdaugavā meklējama. Interesanta sabiedrība. Puse latviešu, kas intelektuāli runā angliski un ārzemnieki, kas cenšas runāt latviski. Metropole. Kultūršoks - nekāds. Katram savas īpatnības. Soms priecājas, ka mēs zinām kā pateikt kiitos un perkele, bet indietis pārsteigts, ka zinām cik roku ir augstākajam dievam Šivai.
Man patīk satikt nepazīstamus cilvēkus. Vairs gan nav gluži tā, ka es katram no viņiem par sevi stāstītu ko citu. Maskas ir aiz muguras. Skatuve palikusi tā pati, bet ar manu seju un tēlu uz tās. Es pati.
Viņi kļūst pazīstami vienā mirklī. Tik savādi vērot to pāreju. Un tad ir tie, kurus es pazīstu un mīlu. Ja pazīstu, tātad mīlu. Tu nevari būt manā dzīvē sastopamas, ja es Tevi nemīlētu.
Un es mīlu. Pārāk daudz. Pārāk ilgi. Bet ir vērts. Reiz jau tas atmaksāsies..
Es vakar daudz ko apsolīju. Sev. Citiem. Jāpilda. Jāsaņem sevi plaukstās un jāpilda. Jādod dienasgaisma.