Janvāra piezīmes. Par autobiogrāfisku stāstu, kurš nav vēl uzrakstīts.

« previous entry | next entry »
Jan. 26., 2013 | 07:09 pm

Kamēr es te slimības piesmieta zvilnu gultā - sāpošu, eksplodēt gatavu galvu, spīdošām acīm no tām n'tajām zālēm, ko esmu salietojusies, ar nespēku - apkārt man norisinās dzīve. Dzīve, uz kuru man durvis slēgtas vismaz līdz otrdienai. Sasodīts, lai es neteiktu vairāk. Sasodīts.
Man derdzas gaisma un es vēlos paslēpties tumsā.

Velns, izmisīgi vēlos kaut spētu sajust to debešķīgo pankūku garšu, kas uz šķīvja man blakus lielajā, divguļamajā gultā pašlaik. Ar saldējuma kārtiņu pa virsu.
Vai tās zāļu tējas, kaut vai..
Vai tikko nopūstas sveces dvēseli.

Ja, labi, vienlīdz vismaz pateicoties šai slimošanai jau pāris dienu garumā, kas izpletusies, esmu noskatījusies filmu par Annu Kareņinu.
Tāpat arī ''Gossip Girl'' - nebeidzama vēlme atkal un atkal atgriezties pie kādas no bijušajām sērijām, lai patīksminātos par Bleikas tēlam lielisko piemītošo gaumes izjūtu. [Tu vienmēr būsi tikai B, lai arī izskatīsies kā S - kāds komentārs, kuru reiz dzirdēju par sevi.. Skaudra patiesība, man šķiet.]

Iedvesmas šobrīd ir ļoti manīgās. Čukst man pie auss, lai uzrakstu stāstu par Fabrikas meiteni - nenoteikta dzīves vieta, nenoteikti cilvēki apkārt, negulētas naktis, skaļa mūzika, daudz grādīgās dziras, cigarešu dūmu piesātināts apģērbs, mīļotais cilvēks, kuram esi gatava uzticēt dzīvību, dos iespēju dot dzīvību kādam..

Ja fragments tiks līdz publikācijai - uz ko es patiesībā ceru.. Nemeklējiet pēc autobiogrāfiskiem motīviem, jūs tāpat tos atradīsiet..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Comments {0}