Fml
Sep. 28., 2023 | 01:05 pm
No:: melnbaltalapsa
Tā nu. Sen nav rakstīts. Tik vien kā personīgajā papīra dienasgrāmatā daži ieraksti. Nevaru sakoncentrēties uz rakstīšanu. Notiek dzīve.
Un vispār šķiet, esmu izgājusi no savas komforta zonas. Atkal. Un vispār. Tā nu ir. Gribas visu un neko. Ieritināties zem segas un nelīst ārā. Vai būt manam Viņam tik ļoti blakus, ka sāp. Lai viņš ir tik dziļi, tik dziļi..
Atvaļinājums. Pirmā nedēļa paskrēja steigā satikt nesatiktos cilvēkus. J. Kā vienmēr ir mana vislabākā versija. Bijām pastaigāt pa lietoto apģērbu veikaliem. Padzerām kafiju, papļāpājām. Viņa ir sirsnīga un jauka. Bijusī darba kolēģe, kura kļuvusi par sirds draudzeni.
Rit atvaļinājuma otrā pusē un es saaukstēšanās piesmieta guļu gultā. Tas saucas - ieplānot kaut ko. Lietuvas brauciens izpaliek. Satikt S. Un K. Izpaliek. Eh, motocikls. Tā gribējās pabraukāties.
Pārskatu bildes no pagātnes. Tik daudz zābaku man bijuši. Un attiecību arī. Kur tajā visā biju es? Meklēju to, ko neatradu.
Domāju par savu labāko draugu. Cik ātri viņš izmeta mani atkritumos tikai tāpēc, ka iemīlējās. Jā, bet es izrīkojos ar viņu tieši tāpat - apprecoties un neizbraucot kopā ar viņu uz Vāciju.
Vai mēs maz mīlējām viens otru? Vai es vienkārši biju viņa rotaļlieta, lai apmierinātu visas piedauzīgās vēlmes? Es vienmēr tiku paņemta uz galda virtuvē. Gultā piesieta. Vannā nomazgāta. Atrādīta, bet ne esoša.
Toreiz, kad viņš mani atveda uz mājām, visu ceļu stāstot par savu jauno simpātiju, es tik ļoti nopriecājos - beidzot viņš būs laimīgs. Tikpat cik es ļoti! Un Viņš man teica, lai es nekur nepazūdu. Un bāc, pazuda pats. Iemīlējās. Saplūda ar mīlestību. Tāpat kā es toreiz.
Un te nu mēs esam. Nerunājam. Nesazināmies.
Viņš nav mani izdzēsis no sociālajiem tīkliem. Es viņu arī ne.
Nu protams, tagad viņam ir skaists dzīvoklis, labi apmaksāts darbs, daudz naudas, skaista automašīna. Kad iepazināmies, sākam no galējā punkta, kur nebija tādu ekstru. Bet vai mēs bijām iemīlējušies? Varbūt mēs mācījāmies viens pie otra, lai būtu laimīgi ar citiem?
Un vispār šķiet, esmu izgājusi no savas komforta zonas. Atkal. Un vispār. Tā nu ir. Gribas visu un neko. Ieritināties zem segas un nelīst ārā. Vai būt manam Viņam tik ļoti blakus, ka sāp. Lai viņš ir tik dziļi, tik dziļi..
Atvaļinājums. Pirmā nedēļa paskrēja steigā satikt nesatiktos cilvēkus. J. Kā vienmēr ir mana vislabākā versija. Bijām pastaigāt pa lietoto apģērbu veikaliem. Padzerām kafiju, papļāpājām. Viņa ir sirsnīga un jauka. Bijusī darba kolēģe, kura kļuvusi par sirds draudzeni.
Rit atvaļinājuma otrā pusē un es saaukstēšanās piesmieta guļu gultā. Tas saucas - ieplānot kaut ko. Lietuvas brauciens izpaliek. Satikt S. Un K. Izpaliek. Eh, motocikls. Tā gribējās pabraukāties.
Pārskatu bildes no pagātnes. Tik daudz zābaku man bijuši. Un attiecību arī. Kur tajā visā biju es? Meklēju to, ko neatradu.
Domāju par savu labāko draugu. Cik ātri viņš izmeta mani atkritumos tikai tāpēc, ka iemīlējās. Jā, bet es izrīkojos ar viņu tieši tāpat - apprecoties un neizbraucot kopā ar viņu uz Vāciju.
Vai mēs maz mīlējām viens otru? Vai es vienkārši biju viņa rotaļlieta, lai apmierinātu visas piedauzīgās vēlmes? Es vienmēr tiku paņemta uz galda virtuvē. Gultā piesieta. Vannā nomazgāta. Atrādīta, bet ne esoša.
Toreiz, kad viņš mani atveda uz mājām, visu ceļu stāstot par savu jauno simpātiju, es tik ļoti nopriecājos - beidzot viņš būs laimīgs. Tikpat cik es ļoti! Un Viņš man teica, lai es nekur nepazūdu. Un bāc, pazuda pats. Iemīlējās. Saplūda ar mīlestību. Tāpat kā es toreiz.
Un te nu mēs esam. Nerunājam. Nesazināmies.
Viņš nav mani izdzēsis no sociālajiem tīkliem. Es viņu arī ne.
Nu protams, tagad viņam ir skaists dzīvoklis, labi apmaksāts darbs, daudz naudas, skaista automašīna. Kad iepazināmies, sākam no galējā punkta, kur nebija tādu ekstru. Bet vai mēs bijām iemīlējušies? Varbūt mēs mācījāmies viens pie otra, lai būtu laimīgi ar citiem?