Marta piezīmes. Martā.
Mar. 14., 2021 | 11:19 am
No:: melnbaltalapsa
Es atceros to satikšanos. Gadus atpakaļ. Sen. Dzīvē retāk, domās ļoti bieži. Klātbūtni. Sarunas.
Cilvēks - Kosmoss. Daļiņu no viņa kosmosa es vienmēr esmu sevī saglabājusi.
Es nekad nepretendēju uz kādu statusu vai vietu blakus. Man ir svarīgs tuvums un būt tuvumā. No tā es dzīvoju. No tā es elpoju savām iedvesmām.
Šis viss notiekošais ļoti parāda, ka man, lai eksistētu (mācos dzīvot) vajag būt cilvēkos. Manos cilvēkos. Manos cilvēkos, kuri iedvesmo ar vārdiem, skatienu, tuvumu.
Mani cilvēki ir izkaisīti pasaulē. Man vajag pasauli.
Es viņam uzrakstīju, ka esmu laimīga. Tajā brīdī biju. Nevis ar viņu laimīga, bet ar sevi. Es atradu šo laimi sevī.
Cilvēks - Kosmoss. Daļiņu no viņa kosmosa es vienmēr esmu sevī saglabājusi.
Es nekad nepretendēju uz kādu statusu vai vietu blakus. Man ir svarīgs tuvums un būt tuvumā. No tā es dzīvoju. No tā es elpoju savām iedvesmām.
Šis viss notiekošais ļoti parāda, ka man, lai eksistētu (mācos dzīvot) vajag būt cilvēkos. Manos cilvēkos. Manos cilvēkos, kuri iedvesmo ar vārdiem, skatienu, tuvumu.
Mani cilvēki ir izkaisīti pasaulē. Man vajag pasauli.
Es viņam uzrakstīju, ka esmu laimīga. Tajā brīdī biju. Nevis ar viņu laimīga, bet ar sevi. Es atradu šo laimi sevī.