(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Dec. 6., 2020 | 03:16 pm

Es esmu raudājusi visu nakti. Un raudu arī tagad.
Sejas vairs nav. Ir tikai izraudātas acis.

Emocionālā vardarbība ilgst jau vairāk kā trīs gadus. Ko es daru? - ļaujos būt par lupatu.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories

Comments {2}

Sarunas dziedē

from: anonymous
date: Dec. 7., 2020 - 01:29 pm
Link

Mums visiem reizēm vajag palīdzību, nav jābaidās iet un arī pēc tam mainīt terapeitus, lai izrunātos un atrastu īsto sev. Jāizskauž vēlme vienmēr būt par tiem stiprajiem ( tāpat kā mūžīgajiem cietējiem) . Mūsdienās tik ļoti daudzi dzīvo ar depresiju un mūžīgu izdegšanu, bet palīdzība beidzas tikai ar zāļu izrakstīšanu.. Vajag meklēt un strādāt ar terapeitiem, lai mainītu lietas.

Atbildēt

(bez virsraksta)

from: anonymous
date: Dec. 9., 2020 - 01:57 am
Link

Zini, atslēga risinājumam varbūt ir tepat netālu. Paskaties - varbūt kāds tev piedāvā palīdzīgu roku, bet tu to vēl joprojām neesi pamanījusi. Klauvēšana pie durvīm kuru apslāpē skaļa mūzika tavā dzīvoklī...

Atbildēt