(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Okt. 3., 2018 | 05:43 pm

Pārdaugavas rudens. Cik ļoti sailgojusies esmu. Eju pa ielām, pa kurām nav iets gadi astoņi vismaz..
Ir patīkami atgriezties, mazliet vai daudz savādākai kāda biju toreiz.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories

Comments {3}

(bez virsraksta)

from: anonymous
date: Sep. 1., 2020 - 02:49 am
Link

Koka ēkas, ieliņas - kura dzeltena, kura pa pusei bruģēta; lapas dažādās krāsās brīvi krīt kur vēlas. Saule vēl brīžiem var sasildīt, toties vējš ir auksts un dažreiz atnes jūras svaigumu. Plašie Pārdaugavas parki... Šīs visas sajūtas ataust, tiklīdz tu vienreiz tādu rudens gaisu ieelpo... Turklāt bērnības, pusaudžu vecuma atmiņām piemīt tāds spilgtums! Neizdzēšams! Acumirklī acu priekšā parādās vesela ainava, un sajūtas ir visā ķermenī. Cik patīkams ir mūsu ziemeļnieciskais rudens - ievelk sevī ar vēso rīta miglu, vēju uz Vanšu tilta, ar visiem aromātiem ko tas nes sev līdzi.

Atbildēt | Iepriekšējais