Sestdienas ir darba dienas
« previous entry | next entry »
Sep. 1., 2018 | 10:37 am
To meiteni redzu katru sestdienu. Tas nozīmē, ka piektdienas naktis ir viņas dienas un sestdienu rīti ir aizvadīta nakts sabiedrībā.
Katru reizi viņa nāk ar citu vīrieti pie sāniem. Reizēm latviešu bāleliņi, citreiz sveštautietis. Viņai ir blondi mati un piemīlīga sejiņa. Tāda mazliet Lolita. Viņa ir iereibusi, bet ne tik ļoti, lai nesaprastu ko viņa dara vai ko ar viņu grib darīt.
Viņas balss ir skaista un skanīga. Viņa skatās tieši acīs kad uzrunā. Viņa ģērbjas ļoti meitenīgi. Ādas jaciņa rokās un tāda maza somiņa ar ķēdes lenci.
Kas viņa ir? Ko viņa dara? Un kāpēc šodien viņas matu krāsa no gaiši, gaiši gaišas kļuvusi tumšāka?
Es esmu tā kura strādā lielākoties visas savas sestdienas un svētdienās, bet kā jau Teātrī, pirmdienas ir brīvdienas.
Bet kas ir viņa? Ko dzīvē dara viņa? Vai viņa, tāpat kā es, savu dzīvi iedomājas esam? Tikai iedomājas par esošo realitāti.
Es agrāk, kad vēl dienu no dienas devos pāri Akmens tiltam, satiekot nepazīstamus, kuri mani uzrunāja, stāstīju visādas blēņas. Piemēram, ka esmu Angļu valodas skolotāja.