Tāds ģimenisks ieraksts
« previous entry | next entry »
Apr. 16., 2018 | 09:49 pm
Pirmais skrējiens šo pavasari. Ček. Pirmais pēc ilgāka pārtraukuma. Ček. Kamēr mana meita čučēja, manas mammas pieskatīta, apģērbu savu skrienamo autfitu, kurš, jā, bet tomēr atkal der kā uzliets, devos pēc endorfīna deva iekšās. Tāds lēns riksītis vien bija. Bet Ai, vismaz priekš sevis. Sakārtot domas skrienot km garumā, kas stiepjas, sarežģīti un vienkārši vienlaikus. Meža elpā.
Os. aizbrauca Pasaulē. Ar mērķi lielu un cēlu. Ceļā. Mīlu viņu ļoti, ļoti un gaidām atpakaļ ar stāstiem.
Atsāku rakstīt papīra dienasgrāmatu. Velkas gadiem jau viena klade. Tajā ir attiecību peripētijas, jauna iemīlēšanās, sapnis un sapņa piepildījums pēc mājām, māju sajūtas manā mīļajā galvaspilsētā, tur ir uzticība, zvērasti, uzvārda maiņa un ne bailes pēc dzīvības došanas, pati dzīvības došana, augšana, attīstība, apmulsums par nākotni, un tur ir arī šodienas domas.