Es jau arī dikti gribu
Apr. 3., 2018 | 01:56 pm
No:: melnbaltalapsa
Gaisā jūtams gaiss, kas tikai pavasaros - jauna dzīvība ieplūst un visas sliktās domas, aiztek projām līdzi aukstumam. Smaržo mīlestība un sarunas.
Vakar satiku draudzeni. Bija doma iet uz 'Tēja un sarunas' aprunāties par dzīvi. Lietus, slapjš sniegs. Tas netraucēja pāriet pāri Akmenim. (savulaik, tur esmu gājusi pāri pārēm pāri - gāju satikties ar savām mīlestībām. Ar gadiem starpā. Es vispār esmu gadu cilvēks attiecībās. Mani notura īstums.)
Bet.. Durvis izrādījās slēgtas. Tā nu palikām ar gariem deguniem un tukšiem vēderiem - draudzene bez tējas, es bez ēdiena.
Labi, ka ēstuves vienmēr ir laba izvēle. Paēdām. Tomēr draudzene arī. Papļāpājām un vēl es kleitu vasaras nopirku. Tagad zinu kur aizies mana mazā alga.
Man tik ļoti pietrūkst sarunu. Īstu, kvalitatīvu sarunu. Kā no grāmatas. Lasīt otrā sejā iespaidus un sajūsmu. Reti kad tā. Tik ļoti mūsdienas notrulinājušas. Agrāk varējām būt neapturami.
Un brīvdienas aiziet uz darbu paskatīties kā kolēģi strādā, nemaz nav laba doma.