(bez virsraksta)
Dec. 29., 2017 | 09:53 pm
No:: melnbaltalapsa
Kāpēc es tik ļoti baidos nesanākt? Kāpēc visu gribas perfekti? Kāpēc nesanāk? Iederēties, vienkārši būt. Vajag vienmēr kaut ko vairāk un es palieku ar garu degunu un kājstarpē iežmiegtu asti. Sasodīts, nu. Atkal un atkal es izgāžos. Un es neprotu skatīties sakāvei acīs. Vainoju sevi, nebūt ne apstākļus vai nepiemērotus laika periodus.
Sasodīts, nu. Pīrāgu cepšana šodien izsita mani no līdzsvara. Pamatīgi. Atkal sajutos kā toreiz - maza un nevarīga viņam pie pleca. Stipra, liela, masīva, muskuļota pleca. Es ar saviem pīrāgiem un pieredzi virtuvē. Pilnīga zero. Viņš - viss un ar tādu degsmi krūtīs un acīs. Es neiederos sienās, telpās un uz grīdas. Nav jau to spārnu ar kuriem aizlidot. Un kad zin, varbūt pat spārni tādam nelaimes putnam, kāds esmu es, nemaz nav nolemti.
Pīrāgi jau galu galā izcepās ēdami. Taču tas process. Kas ar mani notiek.?Madlēnai rakstīju, ka būtu gatava nograuzt sev kāju, lai tikai man nebūtu jāpavada virtuves važās. Kas ar mani notiek? Vai tiešām neesmu radīta ikdienas dzīvei? Tad kur, lai es liekos šos gadus uz zemes?
WWLD What would Lucifer do?