Pieklauvē un nāc iekšā - Vara

Man ir tāds nogurums plecos šodien- aizmigt stāvus nebūtu baigais varoņdarbs. Tā vietā, lai atdotos Spilvenu un Segu valstībai dūnu maiguma spozmē tieši šobrīd uz mirkli, es izeju laukā uz auksta lieveņa atsēsties ar kafijas tasi rokā. Pēc lietus pieJūra. Skaisti un smagi. Šīs nav manas mājas. Mūsu mājas. Vieta, kur esam, bet vieta, kur viss ir kādam citam piederošs. Kāds šeit ir būvējis, ieguldījis laiku un līdzekļus, un tad atnākam mēs un ieguldām pašu minimumu. Un es jūtos slikti tādēļ. Tā labā miera labad es, jā, es jūtos sliki. Un, kauč, uzsit man uz pleca un pasaki, ka tā nav..

Un gribu es piekabināties līdzi braucošajai dzīve un pateikt, ka viss būs labi.
Un gribu mums. Savu mums.