..

« previous entry | next entry »
Maijs. 18., 2016 | 12:05 pm

Asarām sabiedroties.
Ir arī tādas dienas kā šī - nevaru un nevaru savāķīties. :( Asaras krīt kaudzēm un pierakstos ar krāsainajām pildspalvām top depresīvu domu pavedieni.

Zinu, ka man jābūt stiprai. Viņas dēļ. Viņas vienīgās dēļ man ir jābūt stiprai - tagad un tad. Un vienmēr.
Bet pat es reizēm salūztu..

Vīrs šobrīd ir uzņēmies jaunu projektu - istaba atgādina kara lauku. Visur kartons, naži, plastikāta maisiņi un mans dāvinātais blociņš viņam, kurā ierakstīju, lai viņš notic saviem sapņiem un īsteno vistrakākās idejas.

Labi,ka viņš tagad aizgāja ar pitbulu Lācīti pastaigāties. Varu ļauties asaru straumēm. :(
Pat es reizēm salūztu..

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Comments {0}