melle

melle

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

Spēle	[Jan. 17th, 2008\|02:26 pm]
Šo spēli es sāku pirms pāris gadiem. Tas notika pavisam nejauši un bez nekādas domas. Parasti spēlē piedalās divi dalībnieki un tā nu sanāca, ka savu dalībnieku izvēlējos pavisam nejauši vai arī dievs vien zin kā viņš gribēja paspēlēties un iedaīja man tieši viņu un ne vienu citu. Tā teikt, lai viss būtu vēl sarežģītāk un stulbāk. Galvenais noteikumus - ne pārāk tuvu un ne pārāk palaist vaļā. un ja jūti, ka spēle var kuru katru brīdi beigties, tad nedaudz iespringsti līdz brīdim, kad atkal viss notiek pēc taviem noteikumiem. Tas var turpināties pat gadiem.... un tas otrs dalībnieks parasti vai nu nenojauš vai arī ir tik ieinteresēts, ka neredz manus noteikumus un akli tiem seko. Pēc nedaudziem gadiem sāku pa vienai kārtij atklāt, ne pārāk bieži un ne pārāk daudz. bet tomēr...varbūt par daudz.. Un tā vienu lietu gan neaprēķināju, ka mans izraudzītais dalībnieks varētu pēkšņi mainīt gan taktiku gan noteikumus. Un tieši tas arī notika. UN viss sagriezās kājām gaisā, es vairs ne būt neesmu galvenā un tagad izskatās, ka es spēlēju pēc otra noteikumiem! bet KĀ??! tā tak bija mana spēle un tev bija akli tiem jāseko! Bet ak vai - es kaut ko un kaut kur izdarīju nepareizi. ja spēlējies, tad ir jāredz vienmēr robeža un tas mirklis, kad tā vairs nebūt jau nav vairs spēle, bet gan dzīve..un tad ir jāizvēlas - vai nu pāriet nākamajā līmenī - kas nebūt nav sazināšanās pāris reizes mēnesī..vai arī atkāpties un pielikt punktu pavisam -Bet - palikt tur pat un mēģināt turpināt visu pa vecam, ne būt nav pareizā izvēle. Un šinī mirklī viss apgriezās kājām gaisā. Tagad ir jāspēlē pēc otra noteikumiem, un tas vairs nebūt nav interesatni un aizraujoši, jo var pamatīgi aplauzt vai nu savu egoismu vai arī nedod dievs kaut ko vairāk un dziļāk...un ir jārēķinās varbūt pat ar saldu atriebību...un izstāties arī diemžēl vairs nav tik viegli, jo jebkurā gadījumā, tu spēlējot arvien vairāk sevi tajā iesaisti un tas kļūst kā bez maz daļu no tavas dzīves sastāvdaļas. Nē morāle būs te - nevajag spēlēties, jo var arī viss nebeigties tā kā to esi ieplānojis.
link

	[Jan. 4th, 2008\|02:55 pm]
un vēl. Pie alfas ir izveidota jauna slidotava. Tiesa gan ne visai liela, bet jau kādu nedēļu, neviens ar mani neiet slidot. Māsa sēž mājās uz dīvanā vai arī meklē virtuves iekārtu, draudzenei ir morālā trauma, jo pēc filmas par slidotājiem, viņas tik ļoti lielā kāre slidot aprāvās un kādas 10 min nevarēja uzlīst uz ledus, bet kad tas notika, tad knapi varēja tikt uz priekšu un izlūzija par filmā redzēto "apgriezto lotosu" pazuda kā nebijusi. Bet vajag jau mācēt uzsēsties uz kakla ar šo domu tikai 2 cilvēkiem. tas tā teikt ir fanātisks bezrezultātu mērķis.
link	post comment

	[Jan. 4th, 2008\|02:40 pm]
Tā nu dzerot ik rīta kafiju, pašampierināti prātoju, ka beidzot, pēc ilgiem gadiem un mētāšanās apkārt, esmu sākusi apjaustu un izkristalizēt savu dzīves gājumu un nospraustos mērķus. Viens no tiem mēķiem jau ilgi šaudijās pa galvu, bet līdz mirklim kamēr nenonācu šajā vidē, nezināju, ka tomēr tam būs lemts notikt. Ar katru dienu ar vien vairāk priecājos par to sajūtu, kad no rīta pieceļos, iesēžos mašīnā, iebraucu statoil nopirkt garšīgāko kafiju ever un tad diena var sākties. Pagaidām bez lieka stresa par to kā es izdarīšu to un to un šito. Jo katra diena atnes kaut ko jaunu un vēl nepieredzējušu - pašaā pamatā ir jauns komunikāciju veids ar cilvēkiem, gan kā pārdevēja, gan kā vadītāja, gan kā padotā un tā joprojām un tā tālāk. Pati labākā sajūta no tā visa ir tā, ka zinu, ka vēl neko nezinu :) un ka ir jāapgūst vēl tik daudz jaunas lietas. un droši vien pēc gadiem 10 paskatīšos atpakaļ un sapratīšu, ka visu biju darījusi galīgi ne tā :). Bet šis ir tikai pirmais pakāpiens. Jau otrais, kas var būt pēc 2 vai 10 gadiem jau būs grūtāks. Bet tagad zinu vienu, ka vairs jau laikam nekādā citā jomā darboties nevēlos un ja sanāk ka nesatikšu nenormāli forshu franču sērfēri un tomēr palieku uz dzīvi šeit, tad ši būs tā lieta, pie kuras turēšos ar visām četrām. Visu gaišu juristu karjerai, bet nepabeigtā universitāte karājas kaklā kā milzīgs akmens un kamēr vien nebūšu tikusi galā ar to akmeni, nevarēšu atviegloti uzelpot. Jo ir tik daudz citu ideju, bet esmu nosolījusies, kamēr nepielikshu tam punktu un man rokās nebūs Jur. FAK. diploms, izglītības ziņā - Neko jaunu! Un beidz ārā ir kaut kas līdzīgs ziemai jipii jee ;)
link	2 comments\|post comment

x-mas	[Dec. 18th, 2007\|12:14 pm]
Varu oficiāli paziņot, ka man nevienam draugam un radiniekam nav dāvanas! Vakar iegāju Alfā un tā pat arī no viņas izgāju. Kā jau katru gadu, gribās katram ko īpašu un skaistu un tā, lai būtu prieks! Bet ieejot lielveikalā Tu vienkārši apjūc un nesaproti - kas? ko? un kā? Un mājās vēl nav pat Eglītes, lai gan eglīšu mantiņas un svecītes jau labu laiku ir ienākušās manā groziņā. Ja ārā būtu sniegs, tad būtu pat inčīgi paņemt māsu pie dziesmas, cirvīti rokās un braukt aptīrīt kādu no pašvaldības mežiem. Bet z-svētku noskaņu čakarē pretīgi siltais un pelēkais laiks un ne man vienai tā liekās ne? Bet vislabāk no šī visa pasākuma man patīk tas, ka visu nākamo nedēļu varēšu sist suņus, jo darbs nenotiksies! Tad droši vien atkal ņemšu māsu un co pie dziesmas un mēs iesim uz filmām, brauksim uz džakuzīiii un iesim slidot. Par tādu utopiju kā kalns pat ir netļaušos iepīkstēties, jo sniegu tuvākajā laikā nesola! bet tad pagaidām..
link	1 comment\|post comment

	[Dec. 13th, 2007\|12:44 pm]
freakart BEIDZ RAKSTIIT LIELIEM ZILIEM BURTIEM! BESIII!
link	4 comments\|post comment

Labrīt	[Dec. 13th, 2007\|12:37 pm]
Nē vairs nekādu izvirtību un vīna pudēļu darbdienu vakaros. Sajūtas kā no veļas mašīnas izvikta un pakārta pie striķīša ar knaģīšiem. Atbraucot uz darbu salikās, ka esmu stūrējusi pinīgā šmigā ( anii teiktu pincītī) un acis vienkārši rāda katra uz savu pusi. Mana darba kolēģe ar mani nerunā un ir ierakusies grāmatvedības papīros. Bet varbūt tas pat ir pozitīvi, jo es savu runātgribu izpaužu - nu visvisādos tik veidos - rakstot pieteikuma vēstules un slavējot sevi un mūs visvisādos veidos, nu pilnīgi kā vieglas uzvedības sieviete, kura grib, lai viņu nopērkt! tā sākās verbālā caureja! Toč vīns vēl draudzējās ar mani! Vienīgā problēma, ka esmu pielipusi pie krēsla un nevaru piecelties, lai pat uztaisītu sev kafiju ar pienu!
link	2 comments\|post comment

Ai ai ai ak mēs mazie nabadziņi	[Dec. 10th, 2007\|09:47 pm]
http://www.tvnet.lv/onlinetv/lnt/zinas/article.php?id=296398 katram ezītim šis te bija skaidrs! smiekli nāk godīgi!
link	2 comments\|post comment

Diddl

[Dec. 7th, 2007|04:10 pm]

[

music

chill out radio from USA

]

sēžot visu dienu pie datora un tulkojot bērnu tekstus no angļu valodas, var reāli sajukt prātā! kas tik tur neuzrodās! visādas siera-kūku zemes, bumbuļastes un tamlīdzīgi marazmi.un viss dēļ sīkajiem! Rodas tāda sajūta, ka tie ģeniālie izgudrotāji ir totāli zālītes pīpētāji un hippiji! Un tad man radās doma, ka mēs šitāteitan bez maz katru nedēļa nogali pavadot s-piiiiii (salaspils red.piez.) varētu izdomāt ne to vien bez visiem kāsīšiem, jo ja galvā ir bardaks, tad kopigiem spēkiem, saliekot kopā galviņas ( galvas red. piez.) varētu radīt tādus brīnumus, ka mati celtos stāvus, bērni spiegtu un pieaugušie sarktu no divdomībām!

link

post comment

Radio	[Dec. 6th, 2007\|03:26 pm]
Kam zināms, kam nē! Bet priekš manis pēdējā laika labākais atklājums www.iheard.com un viss pateicoties tam, ka vienā mirklī biju gatava iznīcināt visas latvijā esošās radio stacijas! Tagad varu dzīvot kā cilvēks! Izvēle ir tāda, ka vienā mirklī vienkārši apjūku, kuru staciju, kuru valsti, sākot ar chill out un beidzot ar alternative, un tam seko vēl izvēle pēc izvēles! freakart tavu tur neredzēju njah njah!
link	9 comments\|post comment

Darba specifika	[Dec. 6th, 2007\|10:21 am]
Ja darbā lietderīgo var apvienot ar patīkamo, tad to var nosaukt pat bezmaz par mega labu ieguldījumu darbam. Ir patīkami, ka tavi darba pienākumi sastāv no tā, ko Tu pati izdomā ko un kā un pēc tam to izpildi! Tad nu lūk, trips ir sekojošs - Rīga - valmiera - cēsis - sigulda - Rīga - boulings - vīns un filma! Darba rezultāts, hmm, izrādās, ka Valmierā ir mega liela galerija - centrs, ar tik pat daudziem firmas veikaliem, no kuriem daļa nav pat Redzēti Rīgā. Jā un galerijas direktors ir tīri simpātisks jaunieties, tad nu varēju izpausties kā māku ( arī šis apstāklis ir patīkams, ka vari pielietot ikdienas tradicinālo izturēšanos) ar platu smaidu, daudz runāšanas un skatīšanos acīs tieku izvadāta pa visu veikalu ar ļoooti profesionālu stāstu par to, kur mēs varam piemesties ar saviem rozā brīnumiem(smieklīgi protams, jo tajā mirklī es iedomājos šo cilvēku piekdienas vakarā draugu tusā ar kokteili rokās un to kā viņš droši vien skaļi smejās un dara visādas muļķības, un to kā mums tomēr darbā ir jāuzliek šī lietišķā maska, nu baigi gribās tā pa čomiskam, bet etiķete saproties neļauj). un tā nu rezultātā sanāca pāris reizes iesmieties ne par ko! jā un kā vienmēr pie pa ceļam ar draudzeni - pie luksoforiem skaļa mūzika - Inguss Pētersons, piemēram, pīpināšana un dejošana sēžot! Nākamreiz laikam būs jāuzstāda stingrāki noteikumi ceļa biedrenei, jo reizēm sēdēju ar ierautu galvu un situ pa rokām, jo signalizēt viņai nuu ļoti labpatīk, īpaši jauniešiem! šorīt paskatoties uz mašīnas salonu, sapratu, ka mēs tomēr ar draudzeni esam nedaudz cūkveidīgi radījumi, pašai pat neerti no sevis palika, nācās nedaudz pievākt to bardaku, ko sataisijām pa ceļam. tiek arī atrastas pāris rozā peles un piezīmju grāmatiņas zem sava sēdēkļa. un tas viss braukšanas manieres rezultāts. NU nekad, nekad nevajag strauji bremzēt, ja uz aizmugurējā sēdekļa stāv paka piekrāmēta ar mantām. sižets ir vienmēr viens un tas pats - redzu, ir jābremzē, bremzēju un tad dzirdu krītošu mantu skaņa un nākamis kadrs, daļa no mantām atrodas priekšā pie blakus sēdētāja krēsla. nedaudz protams ieņirdzu, bet pēc tam pašai pa visu mašīnu ir jākasa kopā visas lietas! Tā lūk tagad dzeru kafiju un domāju par džakuziiii un pirti...
link	post comment

France	[Dec. 4th, 2007\|04:06 pm]
un tā jau kādu laiku - esmu ierakusies rozā krāsā līdz ausīm - rozā mīkstās mantiņas, rozā lādītes, rozā pildspalvas, rozā somas - arvienvārdsakot, sēžu mazu meitenīšu paradīzē, ierakusies savos papīros līdz ausīm! Fonā skan Franču radio un domās atrodos Francijas okeāna krastā ar sauli, karstu laiku un smaidīgiem cilvēkiem, un tā es turu rokās savu milzīgo serfu un domāju, kā tikt pāri lielajam vilnim un kā nostāties uz kājām un izbaudīt pirmo vilni... eh...Francija...neesmu oriģināla un iemīlējos tevī līdz ausīm!
link	post comment

koncerts	[Nov. 28th, 2007\|10:43 pm]
30 seconds to mars Zenith, Paris 08.02.2008! Nu labprāt jau atrastos tur, bet kaut kas ir iebremzējies!
link	7 comments\|post comment

bugaltķerija ibio	[Nov. 8th, 2007\|12:27 pm]
Mana grāmatvede ir absolūtā sučka vārda tiešajā nozīmē! pirmkrāt jau, ja man vajag skaidro naudu no viņas kaut kādiem firmas izdevumiem, tad viņa uz mani skatās it kā es taisos ieraut nāsīs tos suuda 5 latus vai nedod dievs vēl mazāk! otkrārt, uz jautājumu vai man tiks izmaksāta arī algas neoficālā daļa ir atbilde - a kā te dara?? (viņs strāda te 3 mēnešus) jopcik popcik, kuce vai? aglu maksāt aploksnēs var, a pēkšņi, kad eju prom, pastāv tikai oficiāla daļa. nu paskatiisimies, ko viņa man rīt dziedās. pluss vēl man ir jaatdod telefons, jo tas redz ir akcijas. nu labi, ok, viņš ir pēdējais mēsls, jo baterija mirst visu laiku nost pluss vēl apskrāpēts un nodaudzīt no visām pusēm, tā ka, lai viņa ar to suuda čokletu aizrijās! bet nu visu cieņu, nevajag tad mani nostādīt kā kau kādā aizdomās turamā statusā. Pretiigi. nu ja man netiks izmaksāta otra algas daļa, tad to trubu viņai neredzēt kā savas ausis. un tas viss dēļ kaut kādiem principiem!
link	3 comments\|post comment

........	[Nov. 6th, 2007\|03:30 pm]
Ir sācies bēdiigais periods - visi plauktiņi darbā izkrāmēti, atvilknītes sakārtotas, mantiņas gandrīz vai izdalītas un darba kolēģe ik pa 5 min atkārto vienu un to pašu - "Nu kā tu tā varēji, nu kā??? ar ko es tagad apsriedīšu visus jaunumus nu!!" nu ne viņai vienīgai grūti - ir sācies besiits, kurš izpaužās kā neadekvāti, histēriski smiekli + šaustīšanās no viena gala uz otru, ķiķināšana, mūzikas klausīšnās anomālā skaļumā un bla bla. arvienvārdsakot, žēl iet, bet ir jāiet! eh nu!
link	post comment

	[Nov. 5th, 2007\|01:07 pm]
bļins, kas tā par mašīnu, kurai nav mp 3 atskaņotāja!
link	7 comments\|post comment

ha	[Oct. 29th, 2007\|04:41 pm]
Es tā saprotu, ka jāsāk kasīt santīmiņi KoRn...
link	post comment

skype	[Oct. 25th, 2007\|04:47 pm]
Ja vēl kāds grib, lai es uzlieku banu viņam skype, lai pačato ar mani par mūziku! Ha!
link	13 comments\|post comment

IQ	[Oct. 25th, 2007\|03:34 pm]
sēžot darbā, vienā rokā balstot zodu, jo acis pašas līp ciet otrā balstot peli uz galda, un ar pāris veikleiem manevriem tiek pildīts IQ tests. Rezultāts ir sekojoš - 106 punkti, nedaudz virs levela - normal. Sasodīts, man pietrūka tikai 4 punkti, lai būtu levels - hight! vajadzēja laikam izmantot atļautās 40 min, pa vidu neest un neklačoties! a ko man iesākt tagad ar tādu info?? a?
link	5 comments\|post comment

Rajona romantika!	[Oct. 15th, 2007\|10:05 am]
kā jau mēs zinām, katrs normāls rajons sastāv no trim lietām - Mego, admirāļu kluba un rajona džekiem! tad nu lūk! sestdien, ejot uz Mego ap kādiem 2 dienā, skatos un redzu - mana superīgais kaimiņa BMW stāv kur jau parasti pie mego veikala, iekšā skan mūzika, nu labi,nekā īpaša! Pēc 2 stundām - mēs ar māsu dodamies cauri rajonam un BMW vēljoprojām stāv tur pat, nu jau džekiem skan Prodigy un tā, ka dzird ne tikai vietējais Mego veikals, bet arī blakus pagalms un pa atvērtajiem logiem ārā plūst cigarešu dūmi! smaids nu nekādi nevarēja nozust no manām lūpām! Vakars - plkst 9, man ir sarunāta strelka pie Mego ar Anii, neņemot vērā, ka pie veikala stāv 15 urlas, kuriem mēs nelikāmies interesantas, jo nebijām trenūzenēs un augspapēdenēs! BMW vēljoprojām stāv tur pat, nu jau ir iedarbināts motors, tā lai puiši nenosalst un mūzika skan nedaudz klusāk! tā lūk izklaidējas, rajons, nē bet pagalma krutākais džeks ar draugiem! un es vēl dura neaizgāju ar viņu uz kino! puisis bija saņēmies pēc diviem gadiem, un uzaicināja mani uz Forumu, ar piepildi, ka vajadzētu kādreiz aiziet un paskatīties kā tur izskatās! Nu es jau neesmu īpaši iedomīga, uzreiz neatšuvu, bet sāku domāt visādus interesantus iemeslus, kapēc nevarētu to izdarīt, bet ar piepildīti, ka varbūt kādreiz!! beigās viss nonāca tik tālu, ka skanēja teksts "kas man vajag mašīnas marku nomainīt, lai tu nāktu ar mani uz filmu" ! nu tad vairs jau nebija kur sprukt - traks vai, Bumeru nedrīkst mainīt nekādā gadījumā pret ko citu, jo tad rajonā var pazaudēt visu respektu un cieņu! dooh, tagad viņs ar mani nerunā! eh!!! Bet jauno tel. numuru atsūtīja tāpat! tāds lūk ir rajons!
link	4 comments\|post comment

Stress	[Oct. 9th, 2007\|03:35 pm]
bez brokastīm, trīs kafijas krūzes, ūdens, viena cigarete, atkal kafija un slikta dūša ir garantēta! Tam visam pa virsu uzkožam "Normālu" darba sapulci ar pāris piezīmēm arī manā virzienā un pluss vēl līdz galam neizdomātu stratēģiju kā lai rītdien tā maigāk pasaka, ka pēc mēneša pametu šo brīnišķīgo kantorīti! Ak jā un vēl rīt līdz 12 iesim nodot asinis, tā ka pēc tam jau galvā būs viens vienīgs marazmas! Es tā plānoju, ka šito nedēļas nogali normāli atlaidīšu! Gandrīz vai apķēros vēl pie tam darba kolēģim ap kaklu un apraudājos, labi ka tā tiiri neko veel!! ha, tas tik būtu labs izgājiens!!!
link	7 comments\|post comment

navigation

[	viewing	\|	20 entries back	]
[	go	\|	earlier/later	]