|
Jan. 4th, 2008|02:40 pm |
Tā nu dzerot ik rīta kafiju, pašampierināti prātoju, ka beidzot, pēc ilgiem gadiem un mētāšanās apkārt, esmu sākusi apjaustu un izkristalizēt savu dzīves gājumu un nospraustos mērķus. Viens no tiem mēķiem jau ilgi šaudijās pa galvu, bet līdz mirklim kamēr nenonācu šajā vidē, nezināju, ka tomēr tam būs lemts notikt. Ar katru dienu ar vien vairāk priecājos par to sajūtu, kad no rīta pieceļos, iesēžos mašīnā, iebraucu statoil nopirkt garšīgāko kafiju ever un tad diena var sākties. Pagaidām bez lieka stresa par to kā es izdarīšu to un to un šito. Jo katra diena atnes kaut ko jaunu un vēl nepieredzējušu - pašaā pamatā ir jauns komunikāciju veids ar cilvēkiem, gan kā pārdevēja, gan kā vadītāja, gan kā padotā un tā joprojām un tā tālāk. Pati labākā sajūta no tā visa ir tā, ka zinu, ka vēl neko nezinu :) un ka ir jāapgūst vēl tik daudz jaunas lietas. un droši vien pēc gadiem 10 paskatīšos atpakaļ un sapratīšu, ka visu biju darījusi galīgi ne tā :). Bet šis ir tikai pirmais pakāpiens. Jau otrais, kas var būt pēc 2 vai 10 gadiem jau būs grūtāks. Bet tagad zinu vienu, ka vairs jau laikam nekādā citā jomā darboties nevēlos un ja sanāk ka nesatikšu nenormāli forshu franču sērfēri un tomēr palieku uz dzīvi šeit, tad ši būs tā lieta, pie kuras turēšos ar visām četrām.
Visu gaišu juristu karjerai, bet nepabeigtā universitāte karājas kaklā kā milzīgs akmens un kamēr vien nebūšu tikusi galā ar to akmeni, nevarēšu atviegloti uzelpot. Jo ir tik daudz citu ideju, bet esmu nosolījusies, kamēr nepielikshu tam punktu un man rokās nebūs Jur. FAK. diploms, izglītības ziņā - Neko jaunu!
Un beidz ārā ir kaut kas līdzīgs ziemai jipii jee ;) |
|