| čipsis |
[Jan. 11th, 2025|10:57 pm] |
Dienu sākām ar briecienu braucienu uz pārrobežu lielveikalu (kurš grāmatas, kurš šmotkas skatīties), turpinājām ar it kā Bībeles vārdā nosauktu bulcinēriju, kas nav nosaukta Bībelei par godu, turpinājām ar slidotavu un noslēdzām ar trim stundām traumpunktā. Mēs kā rūdīti traumpunktu klienti pasākumam sagatavojāmies, pirms tam paēdot ātras, bet sātīgas vakariņas, paņemot līdzi lasāmvielu un ūdeni un ārējos lādētājus (bet ne visus vajadzīgos vadus). Traumatologs/ķirurgs, kad nu sagaidījām, teica, ka mēs neesot pirmie klienti no slidotavas, toties esot veiksmīgāki, tieši pirms tam viš esot kādam cilvēkam jau operējis roku, mums tikai “atjēdzās – ģipsis”. (Kā nojaušat no šajās ierakstam atvēlētajās minūtēs pausto vārdu skaita, tas nebiju es, kurš traumēja roku un tad tagad nevarēs četras nedēļas skolā rakstīt kontroldarbus.) |
|
|
| |
[Jan. 11th, 2025|01:34 pm] |
Virzienā Jūrmala-Rīga vilcienā iekāpj jauns tētis ar divām mazām, pat miniatūrām meitiņām, gadus divus un trīs vecām. Viena visu laiku zīmē uz papīra loksnēm kaut kādus kaķus un pūķus, uzzīmē un padod tētim, kurš tos pabāž zem somas, otra nepārtraukti runā, pareizāk sakot, uzdod tētim jautājumus:
"Kad tu būsi liels?"
"Vai tu esi priecīgs?"
"Vai mēs satiksim mammu?" |
|
|
| |
[Jan. 10th, 2025|09:52 pm] |
|
tomēr nenoturējos un nopirku kleitu. vasarai!
nu i kur es viņu vilkšu...? nēn, vienu reizi jau gan jau uzvilkšu.
kā visas iepriekšējās kleitas līdz šim.
|
|
|
| 9 minūtes bezmiega |
[Jan. 10th, 2025|12:50 am] |
Mazliet paslimoju, mazliet mocos ar bezmiegu, jo mazliet paņēmu brīvu (cik nu brīvu, slimības lapu bez ārsta zīmes), mazliet pievērsos kultūrslāņa revidēšanai un rušināšanai, jo viens ārējais disks (gadus padsmit sens) sāk mazliet signalizēt par drīzu gala atdošanu, tad nu pa brīdim cilāju vecus failus, vecus dokumentus, vecus foto, vecus video.
Pa laikam pašķirstu vecus Cibas ierakstus. Patīk atcerēties, bet nepietrūkst to laiku, ir labi, kā ir. Neko jau no tiem veciem laikiem nevar mainīt. Varētu jau teikt, kā ir, tā jādzīvo, bet gribētu gan atzīmēt, ka man ļoti patika prezidenta jaungada uzrunas vēstījums. Ir jārīkojas. Nevajag samierināties, grimt paštīksmē, pašapmierinātībā.
Arlabunakti, mazo draudziņ. |
|
|
| Rīgā ir ūdens foto studijas jeb akva studijas? |
[Jan. 9th, 2025|07:44 pm] |
|
Ar ūdens piedevu- priekš fotografēšanās? |
|
|
| |
[Jan. 9th, 2025|07:25 pm] |
AppleTV tikmēr piedāvā ko tādu
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Jan. 9th, 2025|12:25 pm] |
|
uz depeche mode es nebiju. uz metallica es nebiju. nu tad vismaz uz robiju viljamsu man ir biļete.
p.s. pirkt vienu biļeti uz koncertu ir patīkamāk, nekā divas. |
|
|
| |
[Jan. 8th, 2025|09:51 pm] |
|
vai Riigaa, soreiz izskatam tikai labo krastu un Vecriigu arii, ir kada ipashi romantiska, maajiiga, ar kautko iipasja viesniica? Rixwell bija it kaa laba, bet tomeer nepavilka uz taadu pavisam iipasu sajuutu. |
|
|
| |
[Jan. 7th, 2025|09:30 pm] |
DIENA. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs otrdien izskatīja 19 notiesātu personu apžēlošanas lūgumus, bet nevienu apžēlošanas lūgumu neatbalstīja.
DIENA. Latvijas Bankas prezidenta meklējumos koalīcija līdz konkrētām personām vēl neesot tikusi.. |
|
|
| par Oreo |
[Jan. 6th, 2025|10:36 pm] |
Par citu kaķi – vasaras beigās, kad atbraucām no atvaļinājuma, pie mums sāka piestaigāt kāds kaķis, tāds izsalcis un skaļš. Mūsu pašu kaķītis jau bija devies citos medību laukos, bet barības trauki vēl bija. Tad nu sākām atkal pirkt kaķbarību, gaidot, kad Oreo atkal uzradīsies. Īsto vārdu nezinājām, bet viņš/viņa tāds melnbalts, meita iesauca par Oreo. Pa laikam jau nāca gan, reizēm vēlu naktīs, reizēm uzradās no dārza puses, reizēm pieķērām viņu klīstam pa rajonu pie citiem kaimiņiem. Sākumā tiešām šķita, ka kāds aizbraucis atvaļinājumā un atstājis kaķi pastāvēt pašam par sevi, bet tad vienu dienu ieraudzījām kādu sirmu vīru visai neveiksmīgi tvarstām Oreo (vienubrīd noķēra gan, bet tad šis uz ielas stūra sāka runāties ar citu kaimiņu un tikmēr Oreo atkal paklīda). Kaut kas tajā situācijā bija tāds, ka nolasīju citu scenāriju – drīzāk ar saimniekiem kaut kas bija noticis, vienu, otru vai abiem. Kādas nedēļas vēlāk nejauši uzzinājām, ka 200 metrus no mums pārdod kādu māju, no nekustamo īpašumu aģenta padzirdējām, ka saimnieki jau bijuši gados, devušies aizsaulē, māja tukša, bērni visu izpārdodot. Viņš gan nezināja, vai viņiem bija bijis kaķis, bet tā tagad ir mana teorija, ka tas bija/ir tās mājas kaķis. |
|
|
| : divorcee |
[Jan. 6th, 2025|01:05 pm] |
ja par laulības skolas pabeigšanu dotu diplomu, tad varbūt būtu sajūta, ka jāiet svinēt un jakorķē vaļā šampanietis, bet vispār es it kā skandināju tās glāzes te viendien, bet tas bija drīzāk tāds peer pressure, nekā kaut kas, ko es tiešām sajustu kā atzīmēšanas vērtu, jo - ko tad es svinu? pieredzi? pirmkārt - fuck that shit, otrkārt - it's debatable, kas tur ko ir ieguvis, pagaidām var tikai cerēt (līdz būs šīs cilvēkprasmes jāpielieto līdzīgā situācijā īstajā dzīvē).
bet šodien ir jau tāds kā miers, vai, galu galā šodien it's official.
desmit gadi riņķī. wow.
now what?
|
|
|
| |
[Jan. 6th, 2025|09:56 am] |
šorīt atcerējos, kā bērnībā paklusām lasīju šo grāmatu, saldkairi un skaidri apzinoties, ka daru kaut no neatļautu
 |
|
|
| 9 minūtes telefonā |
[Jan. 5th, 2025|07:51 pm] |
Pa ceļam no kaimiņpilsētas – diezgan nogurdinošs lietus. Gan turp-, gan atpakaļceļā piestājām atpūtas vietā, kur abās šosejas pusēs ir pa benzīntankam, bet pa vidu kā tilts pāri ceļam ir uzbūvēta kafejnīca (tāds divu piramīdu arhitektūras šedevrs).
Atmiņā atausa divi gadījumi – viens bija kora izbrauciens, kad bijām vēlu izbraukuši, jau kavējām uz koncertu, bet kāds pierunāja šoferi, ka vajagot uz tualeti (bet patiesībā vajadzēja uzpīpēt, bet viss autobuss, protams, arī aizgāja pačurāt). Pauze ieilga, jo kāda jauniete no kafejnīcas nokāpa otrā šosejas pusē un labu laiku meklēja autobusu.
Otrs gadījums (kura stāstnieku es vairs neatceros, es tikai atstāstu) bija par to, kāds bija tāpat sajaucis puses un bija policijai jau ziņojis par nozagtu auto, šamie laikam jau pa telefonu pārjautāja, vai zvanītājs ir paskatījies šosejas otrā pusē. |
|
|
| skriešanas bilance |
[Jan. 4th, 2025|08:42 pm] |
Pagājušā gada skriešanas bilance ir ok (kādi 830 km). Nē nu, atklāti sakot, tas ir vairāk kā 2023. gadā, kad vairākkārt satraumējos un tad novēloti sāku rehabilitāciju, tāpēc kopumā šis 2024. bija labs gads, jo neatlaidīgi turpināju atgriešanos uz skriešanas takas ar regulāru darbu pie fizioterapeita. Šķiet, 2022. gads ir bijis tas gads, kad esmu (varbūt) sasniedzis skriešanas labākos rādītājus, bet negribas atmest mērķi beidzot noskriet pilnu maratonu, varbūt kādu no lielajiem pasaules maratoniem. Bet nu šajā 2024. gadā daudzmaz nostabilizēju citādu skriešanas rutīnu, bez ambicioziem treniņplāniem, tikai ar mērķi skriet 2-3 reizes nedēļā un vismaz kādus 7-9 km vienā reizē. Pagaidām palikšu pie šīs ikdienas, varbūt biežāk atgriezīšos pie garākiem skrējieniem reizi nedēļā. Skaidrs ir tas, ka vairs neesmu nekāds jauneklis, jāpieskata sevi, sava veselība.
P.S. Ārpus “9min” jautājums – vai un kā gramatiski pareizi var pateikt “jāpieskata sevi”, tak vietniekvārdiem arī vajadzētu būt nominatīvā pēc vajadzības izteiksmes, ne? |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2025|09:11 pm] |
Labvakar!
Kā es no makbuka varu tikt pie Library Genesis failiem? Mēģināju nomainīt DNS uz 1.1.1.1, tas neko nedeva.
Paldies! |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2025|08:43 pm] |
|
Kā jūs piespiežat sevi nopirkt biļetes uz koncertu, kas ir pēc pusgada, un ir jāizdara izvēle - pirkt labas vietas par 80 eiro vai pavisam sliktas par 40? Nē, nu vēl ir izvēle par 70 un 55, bet tās pirkt vispār nav nekādas motivācijas - ne ietaupīt, ne tikt labās vietās. |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2025|02:08 pm] |
resume virtues & eulogy virtues
|
|
|
| : new year's resolutions |
[Jan. 4th, 2025|11:03 am] |
šogad jāizdomā, uz kādu uzvārdu nomainīt savu tagadējo.
|
|
|
| CV |
[Jan. 4th, 2025|11:05 am] |
|
Vai kaut kur ir kādi špikeri kā pareizi, pēc jaunākajām tendencēm jāraksta CV? |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2025|10:20 am] |
|
Šonakt redzēju briesmīgu sapni - Getsbijam jūrmalā kaut kāds sīkais maitassuns nokoda asti. Nokoda un tūdaļ pat apēda kā tādu krimslīti. Es ļoti sadusmojos un gribēju viņam iespert pa galvu, lai aizlido pārdesmit metrus tālāk, bet tā maitassuņa saimniece bija maza meitene, kurai pie cepures bija piesieta glīta lapsas aste, un es neko neizdarīju, tikai noskatījos, kā Getsbijam no astes stumbeņa sūcas tumšsarkanas asinis. Bet vispār viņš jau sešus gadus kā miris. Kāpēc es viņu redzēju sapnī? |
|
|