- 1/21/14 12:40 am
- grūti saprast, vai puika, kurš atsūta dzejoli, sakās, ka esi skaistākā meitene pagastā (tāpēc viņš jau dienām nespēj gulēt), un vēl pamanās uz darbu atstiept pusklēpi ar apvītušām rozēm (viņas ārā dabūja salu un tikušas siltumā drīz sāka izskatīties pēc iestīvināta ķīseļa, bet ne par to stāsts),ir pilsētas pēdējais romantiķis, vai tomēr pusmaniakāls dīvainis. un ja tomēr tas ir pirmais variants, tad kādā sakarā man ieraugot viņu ielas pretējā pusē no bailēm svīst plaukstu pamatnes un gribas teleportēties uz timbuktu? vai vainīga pārliekā atklātība (jo tomēr, ir taču lietas, ko var noklusēt), vai tomēr vainīgs tas, ka gadu gaitā mēs kļūstam par žultainām mazohistēm, kuras izskatās tik vājprātā labsirdīgas, tomēr satikties spēj tikai ar kretīniskiem narcisiem, kuri sakās mīlam mūsu savdabīgumu, lai gan patiesībā tikai grib aplaizīt mūsu krūtis?
ok, es drošvien šausmīgi dramatizēju, bet tiešām, mēs gribam romantiku, bet kad romantika klauvē pie durvīm, raujam vagu, jutīgo indivīdu metam pār bortu un raustāmies bailēs.
vispār jau laikam vienkārši daļa cilvēku samīlējušies kļūst buberti. un buberts nav slikts, bet nav arī baigi seksīgs. - šobrīd skan: Lianne Le Havas
- 1 mēļoir ko teikt?
- 1/21/14 06:49 am
-
Puikam jāpasaka, ka pa dienu dzīvot vajag, nevis gulēt. Tie, kas pa dienu guļ, pie labas sievas netiek.
Bet par to bubertu labs! :)) - Reply