| |
[Feb. 7th, 2015|08:38 am] |
|
Un kāpēc Tu tagad esi single un raksti man ? Timing is a bitch… !!!! |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2015|10:51 pm] |
"Tu mani ne tā saprati. Es tā nebiju domājusi. Latviski tas ir citādāk, Ai, nepareizs vārds…Es nepareizi iztulkoju…Tu saprastu, ja mēs runātu vienā valodā….."
Un es netīšām atradu vienu dziesmu. Latviski. Un ar tādiem vārdiem. Nu tā kā naglai uz galvas. Un balss kā tavēja. Un iekšēji viss sarāvās mazā, bailīgā čokurā. Atmiņā atausa tās reizes tu teici, ka mani mīli. Vienmēr ar vainas sajūtu balsī un arī ar atvainošanos. Tās reizes, kad es raudāju un negribēju doties prom, un tu mani mierināji, čukstot, ka būs jau labi. Un es neesmu droša, vai es tev kādreiz pateicu, ka tevi mīlu. Es pat varbūt ceru, ka nekad tā skaidri nepateicu. Reizes, kad mēs nerunājām, jo bija pārāk tā, šitā vai citādi… Kad vārdi likās pārāk smagi, lai arī cik mīļi - tie bija pārāk masīvi un … iespējams, tāpat nevajadzīgi.
Mēs gājām uz metro staciju. Sniegs bija pierimis un cilvēki brida par samīdīto žļurgu. Arī šeit ielas neviens netīra… Šaurā ietve bija pa pusei applūdusi, otru pusi aizņēma melnādaina čiksa. Centos tikt viņai garām, viņa izlikās mani neredzam. Es pagāju viņai garām, mazliet iekāpdama peļķē un nedaudz aizskarot viņas somu. Melnā iespiedzās " Excuuuusee meeeee!" tā, kā tikai melnās to dara. Es absolūti ignorēju aizvainojumu viņas balsī un gāju pāri ielai. Tu prasīji " Did you hear that ? She was pissed off!".... " She can go fuck herself. That bitch has a fat ass and small intellect. Fuck her! ", es atbildēju. Pēc neliela strīda par manu pēkšņo un spēcīgo lamāšanos, mēs salīgām "yes, I love you too, honey! "
Valodu dažādais svars. |
|
|
| |
[Jan. 25th, 2015|12:57 pm] |
|
Mēs bijām Berlīnē un mēs tikko bijām iepazinušies. Jau pirmajā vakarā Tu ar mani viegli flirtēji. Mēs dzīvojām studentu hostelī, astoņi cilvēki istabiņā. Mūsu istabas bija blakus. Visi mūsu grupā bija lieli mākslinieki un mēs ar Tevi tikai smējāmies par "mākslu". Mēs moderno, konceptuālo mākslu nekad neesam uzskatījuši par mākslas vārda cienīgu. Visi fotografēja lielo konceptuālo mākslu, mēs naktī gājām uz bērnu laukumu un zīmējām ūdeni ar gaismas zīmuļiem un dzērām viskiju no pudeles kakliņa. Mēs nekad nemaksājām par metro biļetēm un pārpildītos metru vagonos, stāvot cieši blakus Tu skaļi sūdzējies, ka Tev jāstāv man tik cieši blakus un kā Tev esot jācīnās ar vēlmi mani noskūpstīt. Mēs demonstriāli gājām prom no lielo mākslinieku meistarklasēm, kas visiem bāza acīs savas neatrisinātās seksualitātes izpausmes, saucot to par mākslu. Kādā saulainā dienā mēs braucām uz pamesto observatoriju. Vilcienā mēs sēdējām viens otram pretī un manā sejā spīdēja saule. Es aizvēru acis un ļāvos saules gaismai un tu maigi paņēmu manu plaukstu savējā. Divdesmit piecas dienas mīlestības. Pēdējās dienās mēs kopā gājām pirkt dāvanas savām otrajām pusītēm. Tu mani nekad nenoskūpstīji un mēs joprojām esam kopā ar tiem pašiem cilvēkiem, ar ko toreiz. Braucot saulainās dienās vilcienā, es vienmēr par Tevi atceros… |
|
|
| |
[Jan. 22nd, 2015|06:05 pm] |
Pirms viss notika. Gadi. Miljoniem vārdu pirms. Un cik dienas mūsu acis ceļoja pa otra augumu. Pirms...Es reizēm gribēju pieskarties tavai plaukstai. Es tevi joprojām varu sasmaržot no attāluma….
Es reizēm iztēlojos, ka mēs skūpstamies. Kā to vienu vienīgo reizi, kad mēs stundu stāvējām apskāvušies. Stundu skūpstījāmies. Stundām rokas ceļoja….. Es tagad domāju, vai kaut kas labāks ar mani jebkad ir noticis…
Es domāju par to, vai tu reizēm jūti, kā es nomoda sapņos tevi iztēlojos. Lai arī tā nekad nav noticis, es vienmēr iedomājos, ka tu mani piespied pie pirmās istabas sienas. Es domāju, ka mēs tur nekad neskūpstījāmies. Es droši vien būtu gribējusi. Kaut vai tā stulbā jumta dēļ. Jo man laikam gribējās tos pierādījumus, kuru nekad nebija, jo tie nevarēja būt. Es drebēju no satraukuma, kad mēs atkal tikāmies. Mēs slepus skūpstījāmies aiz durvīm, kamēr citi sēdēja pirmajā istabā. Bet man vajadzēja jumtu un goda vārds, katru reizi, katru gadu, kad tu man teici, "tu taču zināji un zini kas šis ir!", es nezināju, bet teicu, ka tev taisnība un, ka tā, protams, jābūt… |
|
|
| |
[Jan. 21st, 2015|06:42 pm] |
|
Šodien atcerējos, ka bija tādi laiki, kad bija svarīgi Tev aizsūtīt feiku īsziņu un tad - "Tā nebija domāta Tev!". Tikai lai pievērstu sev Tavu uzmanību... Mēģinājumi Tev "netīšām" uzskriet virsū ... |
|
|
| |
[Jan. 16th, 2015|08:59 pm] |
Nenoraksti
Es braucu metro. Lielākā daļa pasažieru, ieurbošies savos telefona ekrānos, šķērdēja laiku. Cilvēki šeit gandrīz nekad neizskatās labi. Bālās metro dienas gaismas izcēla katru grumbu, pelēko ādu un nespodrās, nesmaidošās acis. Es skatījos pretējā loga atspulgā, lai novērtētu, vai es izskatos tāpat. Atspulgs mazliet dubultojās un darbojās gluži kā fotošopa filtrs - visi mani trūkumi pazuda vieglā blūrā. Es aizvēru acis… Metro, kā neticami ātrs kurmis, pa pazemes tuneļiem skrēja prom no Bruklinas. Es atvēru acis un pretī esošo dāmu bija nomainījis kāds jauns pasažieris. Kaut kādā ziņā ļoti līdzīgs tev. Es centos atcerēties, kā mēs ar tevi skūpstījāmies. Vēderā iekņudējās... Es pasmaidīju. Kad bija pēdējā reize, kad es izjutu taureņus !? Pretī sēdošā vīrieša lūpas bija līdzīgas tavējām. Iedomājos, kāda būtu viņa reakcija, ja es viņu tagad noskūpstītu ? Hronoloģija nekad nav bijusi mana stiprā puse un es domāju, vai tiešām mūsu pirmais skūpsts bija pie tevis. Es teicu, ka nemāku bučoties, tu man stāstīji, ka bučoties ir kā ēst plūmes. Tagad tas šķiet daudznozīmīgi smieklīgi... |
|
|
| |
[Jan. 12th, 2015|12:02 am] |
|
Viņa sāka man bieži rakstīt un vispār - piesējās par baigo draudzeni. Es zinu, ka tas viss beidzās ar asarām ( protams, tikai manām un tu par tām nezināji ). Mēs sastrīdējāmies un es aizcirtu tavas mašīnas durvis. Mēnesi ar tevi nesarunājāmies līdz… tu mani gandrīz nobrauci ar to pašu smieklīgo, leģendāro mašīnu. Mēs piedzērāmies, nodomājām, ka esam lohi, ka šitā strīdamies un par draudzeni abi aizmirsām. Punkts. |
|
|
| |
[Jan. 11th, 2015|09:18 am] |
Īsziņa bija rakstīta tā, kā man riebjas, tu to dari. Angļu vārdi, izmantojot latviešu valodu. Sešas reizes "gud-bai".
Es miegā skrēju cauri telpai, kurā sēdēja visi mani bijušie, visi vienas nakts sakari, arī tie, kas pārauga gados ilgās attiecības. Kāpēc nekas no tā nebija svarīgs… Es svārstījos - iet gulēt, vai ballēties. Jebkurā gadījumā šķita, ka viss jānoskalo ar lielu daudzumu alkohola.
Vienmēr kā no jauna iemīlējusies muļķe es kāpu uz tā paša grābekļa, gadu no gada… Katru reizi no jauna uzsitot pa nesadzijušām rētām. Apņēmos - ja būs - šī būs pēdējā reize. Un bija. Atkal stulbi episka un dramatiska. Iespējams, vairs ne ar tādu baudu kā agrāk. Kaut kādā ziņā mums vienkārši patika mocīšana(ās). Es biju zemajā startā bēgt. Tu turēji manu roku un prasīji, lai palieku. Un tajā pašā vakarā tu pazudi. Es gaidīju. Gadu vēlāk tu teici, ka es biju citādāka…
Es apņemos tev nerakstīt. Es izmantoju tavu (ikgadējo) "Daudz laimes dzimšanas dienā", lai sāktu garu sarunu, kas, bieži alkohola iedvesmota, beigtos ar kaut ko tik dramatisku, kā kārtējo mīlestības apliecinājumu…
Lai Tu gadu vēlāk, kārtējo reizi ieeļļojot mūsu sarunu ar rumu teiktu - tu biji citādāka, tāpēc es pazudu…. |
|
|
| |
[Nov. 25th, 2014|10:08 pm] |
Paldies, ka Tu man salauzi sirdi. Es zinu, ka tā reiz bija. Mēs bijām spiegi un mēs bēgām. Mūs meklēja, mēs slēpāmies. Un slēpāmies tajās pašās vietās, kur es Tevi vienmēr gribēju. Tad mēs, gluži kā vecos laikos, skūpstījāmies un kaitinājām viens otru daudz par ilgu, stundām ilgi neļāvāmies pakļauties, tāpat kā gadiem neļāvāmies to vispār atļauties. Un tad, kad pēkšņi viss bija par daudz, Tu paliki vienaldzīgs. Policija mums bija uz pēdām, pie pašām durvīm un Tu teici - vienalga. Es esmu šeit, jo gribu būt, es negribu pārmaiņas.
Es pamodos un ļāvos tām pāris sekundēm, kas bija vajadzīgas, lai saprastu, kur es esmu. Kādā Āzijas pilsētā, puspasauli prom no mājām. Manu vidukli apķērušās rokas mani noglāstīja, kad es sarāvu uz augšu segu. Es mirkli iztēlojos, ka tās rokas ir Tavas. Es atceros, ka tā reiz bija. |
|
|
| |
[Nov. 21st, 2009|11:23 pm] |
|
Viņam ir draudzene. Kad runājam, viņš skatās uz manām acīm un lūpām ar apbrīnojamu 50 uz 50 proporcionalitāti. Viņš ļauj Amandai apsēsties starp mums. Un pats pēc tam to nožēlo, jo, pretēji cerētajam, nevar mani brīvi aplūkot. Vakara vidū es pieceļos, ātri atvados un eju prom. Es negribu kolekcionēt tās attiecības, kas izjukušas manis dēļ. Man pietiek ar to skaitu, kas man jau ir. Un tomēr tas pāri sejai pārslīdošais, tik bērnišķīgi neviltotas intereses caurstrāvotais vīrieša skatiens ir tik veldzējošs. |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2009|09:07 pm] |
Reizēm tos trīs vārdus ir visgrūtāk pateikt un to tīs vārdu ir daudz.
Man. Tevi. Tevis. Gribu. Pietrūkst. pietrūks. Ceru. Tev. Arī. |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2008|06:52 pm] |
Tak mēs mēdzam to visu pārspīlēt, nu ko tu ņemies ?
Viereiz iedzīsi mani izmisumā ar savu nolāpīto bezspēcību!
ņerga |
|
|
| |
[Aug. 3rd, 2008|04:55 pm] |
|
Āda brūna un smilšu nopūlēta, smaržo pēc krustnagliņām un kokosrieksta, baltas, saulē izbalējušas persika pūciņas rada iespaidu par vieglu spīdumu. Mati vējā plivinās un maigi kutina muguru. Es esmu skaista. |
|
|
| |
[Jun. 29th, 2008|01:50 am] |
|
kā tas ir iespējams ? :/ |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2008|04:42 pm] |
Es vienmēr atklājos sev no jauna. Kā maza losīte ( un tam nožēlojami nekā nav kopīga ar vecumu ).
Bet ir jauki saprast, ka esi kļūdījies un, ka ir ( un vienmēr ir! ) iespēja kaut ko mainīt.
Tā teikt - change your life for good. :) |
|
|
| |
[Jun. 9th, 2008|09:03 pm] |
|
nedaudz kluudijos, lose esmu es un vispaaar. Chau. Uz neredzeeshanos! |
|
|
| |
[Jun. 8th, 2008|01:18 pm] |
Sapnī biju nenormāli dusmīga, ignorēju labu draugu, kurš to ir pelnījis un, lai arī viņš lūdza piedošanu, es vnk aizgāju un dzīvoju kopā ar kādu, kura seju es neatceros, bet tas bija ļoti skaists vīrietis.
Labākais ir tas, ka šķiet, tieši tā notiek arī pašlaik! |
|
|
| |
[May. 11th, 2008|12:59 am] |
we were sitting on the stairs
world for us was happy place
we believed in paradise
everything was pink and nice
it was time of noncholance |
|
|
| |
[May. 11th, 2008|12:13 am] |
don't take too much from me
i can see how wrong it goes
don't control, let be free
all we want is not what we need
bad intentions, cruel games
why you want to push your claimes?
nasty tricks and absurd steps
why you can't dissapear from my swept ?
don't come back, i don't need
couse it's not necessary
you had choice, now you squeal
nothing in this life is for free |
|
|
| |
[Apr. 1st, 2008|09:33 pm] |
|
Fuck. Nereāls pārgurums. Mirstu. |
|
|