Hei, anonīmais! :)))

ne jau mani personīgi tas skāra... vienkārši es kā labs draugs būdams, nespēju noskatīties, ka labi cilvēki sevi paši iznīcina un bendē nost!!!! >:/

Man bija dusmas par to, ka tad, kad mēs, tjipa, sievietes, par kaut ko čīkstam, tad ārprāts - viņas taču tikai pinkšķēt protot, bet tad, kad kāds no varenās veču cilts besās un nespēj savākties - tad mums ir jābūt saprotošām un līdzcietīgām... laikam jau mūsu pašu kļūda, ka to esam pieļāvušas un droši vien arī turpināsim tā darīt... nožēlojami...

un par reputāciju - vienkārši man ir lepnums, kuru reti, kad laužu - dzīvē izvēlos visu vai neko!!!! Man nevajag ne pusi, ne ceturtdaļu, bet visu!!!!!
Tā lūk!
Un par to, ko domā citi cilvēki, vairs sen neuztraucos. :)

(Reply to this) (Parent)