| Asaras |
Dec. 18th, 2003|09:31 am |
...vakar atkal kārtējo reizi noriju vienu asaru kamolu... bet uz cik ilgu laiku... viss kaķim zem astes... hehehe... un pelei bļodā... :) ...labi, ka vēl pasmaidīt varu... labi, ka vēl humoru neesmu pazaudējusi... neteikšu, kamdēļ, bet tomēr vakar raudāju... muļķīgs iemesls... bet fakts...
nē, laikam jāpasaka... tas nekas, ka iedragāšu savu lepnumu... ir jāizkliedz... reizēm liekas, ka tā saucamais stiprais dzimums ir vēl vājāks par vājo dzimumu, liekas, ka viņi ir daudz vairāk jāsaudzē un jākopj kā cimperlīgas siltumnīcas puķes, jārūpējas, lai viņiem ne par ko nebūtu jādomā un, diespas, ka tik kaut kas nenotiek!!!! Vienmēr viņiem ir nepieciešamas privilēģijas un atlaides...
Pie pirmās izdevības viņi izmanto visus (kaitīgos) līdzekļus, lai aizmirstu radušos problēmu un neko nedara lietas labā, lai atrisinātu to. Vai tad aizmirstot kaut kas atrisinās??? Laikam jau dzīves filosofija ir kā strausiem - kamēr galva smiltīs, tikmēr ir labi... vismaz domā, ka viss ir labi...
Bet vai nebūtu vienkāršāk mesties ar galvu tai problēmā iekšā un vienreiz par visām reizēm viņu izpurināt kā pelavu maisu!!!
Nu, nu... tagad esmu sabojājusi visu savu labo reputāciju un vispār... bet vairāk klusēt es nespēju... man arī ir tikai kaut kāds limits ar pacietības mēru... sorry, tas nebija nekas personīgs... bet varbūt tomēr... domājiet kā gribat...jūsu izvēle! |
|