Ģimenes mācības!!!
Posted on 2026.10.07 at 18:03Current Mood:
apathetic
Es tik tā sāku domāt - nav tā, ka tomēr paaudze, kurai tā arī nav iemācīts kā tad īsti rodas bērni, cenšas kaut ko bīdīt demogrāfijas jautājumos, paši neko nesaprotot? Super basic līmenī, mēs varam runāt par prastu seksu kā reprodukcijas rīku, bet sekss ir tikai viena daļa no visa procesa. Ģimenes būvēšana arī šobrīd šķiet absolūti sakropļota, un tieši no tradicionālo ģimeņu aizstāvju puses - nomainītā ģimenes definīcija uz vecākiem un bērniem, izslēdzot plašāko ģimenes un dzimtas klātesamību, diez vai motivē cilvēkus turpināt vairošanos. Lai kā vīrieši gribētu sevi pielīdzināt alfa tēviņiem un vientuļajiem vilkiem un kam vēl ne, tas vienkārši tā nestrādā. Tas pat tā nestrādā starp vilkiem. Teiktu - vilku reālās attiecības kāds konservatīvais politiķis nosauktu par komunismu.
Personīgi aizvien mazāk gribas radīt bērnu, apzinoties to kādā stāvoklī šobrīd ir pasaule un sabiedrība. Kāpēc, lai es gribētu radīt bērnu, ja tas nozīmē, ka viņam nāksies doties vidē, kas viņu degradēs un varbūt pat iznīcinās? Kāpēc, lai es gribētu radīt dzīvibu sabiedrībā, kurai ir nospļauties par visu dzīvo? Mēs romantizējam iznīcību, bet gaidam demogrāfijas kāpumu. Pieņemam pasaules mēroga lēmumus, kas turpina palielināt vidējo stresa līmeni un brīnamies, par cilvēka nespēju vairoties. Mūsu iepazīšanās spēja ir samazināta līdz eigēniķu slapjajiem sapņiem un pat, ja tev izdodas no tā izkļūt, tava dzīve tiks pakārtota milijardiera izdevīgumam līdz tam brīdim, kad būsi izsūkts sauss un vairs nespēsi sarunāties ar savu mīļoto.
Kaušanās par to, vai tā ir progresīvo vai konservatīvo spēku vaina, manuprāt, ir vienkārši brīnišķīgs veids kā novērst uzmanību no fakta, ka mēs pašiznīcinamies. Nevienam nav laika domāt. Domāšana ir privilēģija, kuru paši esam atdevuši paļaujoties uz algoritmiem un MI sniegtajām atbildēm. Kaut kādā mērā jau tas savelkas arī ar to laimes lāča gaidīšanu, kas gan laikam arī skaitās anormāli baisā komunistiskā propoganda.
Vai sociāla regresija ir rezultās super mega lielajam sociālajam stresam ko izjūtam kara dēļ?
Personīgi ekonomiskajā lejupslīdē vainoju mileniāļus, jo tas kāds šobrīd ir darba tirgus ir absolūti degradējoši. Viss kas mileniāļu paaudzei interesē ir nauda. Ja tu kādam maksā, tad tas ir ok viņu nodarbināt līdz spēku izsīkumam, un pēc tam vēl pārmest, ka kāds vairojas par daudz vai vairojas par maz. Visi dzīves guru ir alkoholismu aizvietojuši ar darbaholismu un savā izdegumā ir kļuvuši antisociāli.
Varbūt šis ir psihotiski, gan jau es varētu dabūt kādu brīnumainu diagnozi, kas neatbilst ar reālo dzīvi, piemēram bpd
Personīgi aizvien mazāk gribas radīt bērnu, apzinoties to kādā stāvoklī šobrīd ir pasaule un sabiedrība. Kāpēc, lai es gribētu radīt bērnu, ja tas nozīmē, ka viņam nāksies doties vidē, kas viņu degradēs un varbūt pat iznīcinās? Kāpēc, lai es gribētu radīt dzīvibu sabiedrībā, kurai ir nospļauties par visu dzīvo? Mēs romantizējam iznīcību, bet gaidam demogrāfijas kāpumu. Pieņemam pasaules mēroga lēmumus, kas turpina palielināt vidējo stresa līmeni un brīnamies, par cilvēka nespēju vairoties. Mūsu iepazīšanās spēja ir samazināta līdz eigēniķu slapjajiem sapņiem un pat, ja tev izdodas no tā izkļūt, tava dzīve tiks pakārtota milijardiera izdevīgumam līdz tam brīdim, kad būsi izsūkts sauss un vairs nespēsi sarunāties ar savu mīļoto.
Kaušanās par to, vai tā ir progresīvo vai konservatīvo spēku vaina, manuprāt, ir vienkārši brīnišķīgs veids kā novērst uzmanību no fakta, ka mēs pašiznīcinamies. Nevienam nav laika domāt. Domāšana ir privilēģija, kuru paši esam atdevuši paļaujoties uz algoritmiem un MI sniegtajām atbildēm. Kaut kādā mērā jau tas savelkas arī ar to laimes lāča gaidīšanu, kas gan laikam arī skaitās anormāli baisā komunistiskā propoganda.
Vai sociāla regresija ir rezultās super mega lielajam sociālajam stresam ko izjūtam kara dēļ?
Personīgi ekonomiskajā lejupslīdē vainoju mileniāļus, jo tas kāds šobrīd ir darba tirgus ir absolūti degradējoši. Viss kas mileniāļu paaudzei interesē ir nauda. Ja tu kādam maksā, tad tas ir ok viņu nodarbināt līdz spēku izsīkumam, un pēc tam vēl pārmest, ka kāds vairojas par daudz vai vairojas par maz. Visi dzīves guru ir alkoholismu aizvietojuši ar darbaholismu un savā izdegumā ir kļuvuši antisociāli.
Varbūt šis ir psihotiski, gan jau es varētu dabūt kādu brīnumainu diagnozi, kas neatbilst ar reālo dzīvi, piemēram bpd