mazinais_ezis

Fizioterapeits nesen informēja, ka pat vismazākās traumas var atstāt ilgstošu ietekmi uz manu ķermeni, kas liek man domāt, ka sāpes manā muguras lejas daļā un gūžā visticamāk ir ar kaut kādu vismaz nelielu saistību ar manu nepatīkamo pieredzi pusaudžu laikā. Es jūtos ārkārtīgi briesmīgi par to. Gandrīz katru gadu liekas, ka nu jau esmu tam visam ticis pāri, un gandrīz katru gadu attopos ar jaunām problēmām kuru saknes joprojām ir nu jau 10 gadu sena pagātne. Kā bļeģ lai dzīvo ar šito sūdu? :D Esmu darijis visu, lai man būtu normāla dzīve, bet kāds no tā visa prikols, ja es pat īsti nespēju normāli pastaigāt. Viegli iekrist kaut kādā victim mentality, bet nu fuck man.

Bet vismaz es lieku auto tiesības un drīz varēšu braukt kur vien maciņš un degvielas cenas atļauj. Varbūt izdosies aizbraukt arī uz Korn koncertu? Tad jau redzēs kā dzīve izvērtīsies. Viss jau ir ok. Man tikai apnicis būt sāpēs. Negribas arī visu laiku lopsīt pretsāpju zāles.