Nervu sabrukums.
Posted on 2022.12.15 at 17:02
Vakar pirms gulēt iešanas biju pārliecināts ka uz mani caur guļamistabas durvīm skatās kaut kāds slendermens. Tā nebija miega paralīze, es vēl pat nebiju mēģinājis iemigt. Laikam labi, ka man tika izrakstīti antipsihotiķi, bet manas caurmērā spītīgi loģiskās smadzeņu šūnas grib ķerties pie kaut kāda izskaidrojuma. Vai es esmu pavadījis tik nereāli ilgu laiku skatoties uz tukšām lapām un cenšoties tur saskatīt sejas, ka tas sāk notikt arī dzīvē? Vai pie vainas tomēr ir viens par daudz izkurīts kāsis un es beidzot esmu pazaudējis visas savas bumbiņas? Ģenētika?
Ir tie dīvainie cilvēki, kas vnk psiholoģiskas novirzes noraksta uz māksliniecisku raksturu, un no vienas puses es nevaru noliegt kaut kādu korelāciju starp māksliniekiem un psihiskajām saslimšanām, bet es nezinu vai mākslinieki ir mākslinieki jo ir psihiski slimi, vai arī mēs esam psihiski slimi, jo esam mākslinieki? Kā es te jau ieminējos - varbūt pietiekami ilgi cenšoties izdomāt bildes savā galvā, tu sāc tās redzēt it visur?
Varbūt šie ir maniakāli murgi.
Ir tie dīvainie cilvēki, kas vnk psiholoģiskas novirzes noraksta uz māksliniecisku raksturu, un no vienas puses es nevaru noliegt kaut kādu korelāciju starp māksliniekiem un psihiskajām saslimšanām, bet es nezinu vai mākslinieki ir mākslinieki jo ir psihiski slimi, vai arī mēs esam psihiski slimi, jo esam mākslinieki? Kā es te jau ieminējos - varbūt pietiekami ilgi cenšoties izdomāt bildes savā galvā, tu sāc tās redzēt it visur?
Varbūt šie ir maniakāli murgi.