mazinais_ezis

Nākamnedēļ jau jābrauc ciemos pie vīra tēva uz Sicīliju. Visi iespējamie mafijas joki jau ir izsmelti, satrauc tikai tas, ka nāksies mazliet iekavēt Akadēmijas darbus, bet nu, ja izbraukāsim arī kādā ekskursijā, tad varēšu paskatīties vai un kāds ir Sicīliešu graff scene. Par tiem mafijas jokiem - Vīra tēvs pilnā nopietnībā apgalvoja, ka esot iepazinies ar vietējo mafijas krustēvu, un nu man jaatdzīst, ka tas liekas highly sketch. Lai gan kaut kur lasiju, ka tieši Sicīliešu (varbūt tā bija Itāļu??) mafijā ir bijis viens no retajiem transguy krustēviem. Pierasts, ka Latvijā visi tie bandīti ir anormāli konservatīvi, bet esot progresīvāki kā tur. Anyways, līdz ceļojumam uz Sicīliju vēl ir kāds brītiņš, pa to laiku jaaiziet pie ārstiem un jāpačeko kā ķermenis tiek galā ar sūdiem. Un jāpastrādā jau arī pie tā diplomdarba un citiem projektiniem.
Ārā forša saule, gribētos arī aiziet kaut ko padarīt pa lauku pirms man ir jādodas mācīties braukt, bet sazin kā tas izdosies. Cerams neaizmirsīšos darbos un nenokavēšu braukšanu :-D

Fizioterapeits nesen informēja, ka pat vismazākās traumas var atstāt ilgstošu ietekmi uz manu ķermeni, kas liek man domāt, ka sāpes manā muguras lejas daļā un gūžā visticamāk ir ar kaut kādu vismaz nelielu saistību ar manu nepatīkamo pieredzi pusaudžu laikā. Es jūtos ārkārtīgi briesmīgi par to. Gandrīz katru gadu liekas, ka nu jau esmu tam visam ticis pāri, un gandrīz katru gadu attopos ar jaunām problēmām kuru saknes joprojām ir nu jau 10 gadu sena pagātne. Kā bļeģ lai dzīvo ar šito sūdu? :D Esmu darijis visu, lai man būtu normāla dzīve, bet kāds no tā visa prikols, ja es pat īsti nespēju normāli pastaigāt. Viegli iekrist kaut kādā victim mentality, bet nu fuck man.

Bet vismaz es lieku auto tiesības un drīz varēšu braukt kur vien maciņš un degvielas cenas atļauj. Varbūt izdosies aizbraukt arī uz Korn koncertu? Tad jau redzēs kā dzīve izvērtīsies. Viss jau ir ok. Man tikai apnicis būt sāpēs. Negribas arī visu laiku lopsīt pretsāpju zāles.