my personal shit

Divi drausmīgi kontroldarbi un tikai ar vienu mācību stundu starpā. Galvassāpes pie straujākām kustībām. Citi depresijas pārņemtie cilvēki... nevaru sagaidīt vasaru. Un es vasaru negribu tāpēc, ka tad būs beigusies skola, gribu tāpēc, lai beidzot būtu silts un man nevajadzētu sildīties entajās segās vai pie uguns.
Šodiena bija pretīga. Es pat nezinu, ko gribu. Par spīti laikam, izmācīšos (varbūt) un iešu gulēt. Besī ārā šodiena. -_-

Esmu vienkārši laimīga...

Šodiena man bija kā neizdevies joks, projektu prezentācija bez gatavotas runas. Apmulšana. Nolādētā pārspīlēšana bufetē. Tas skats kā uz mani skatījās zēns no koridora, viņš skatījās kā es ēdu O.o Vācu valodas kabinetā. Jup. Huh.
Bet vakarā filma... Keith. Sirdij, skaista, vnk skumīgi skaista drāma. Es mīlu... es nevaru. Tiešām acīs ir kaut kas līdzīgs asarām. Viena no skaistākajām filmām pavisam. Es, laikam pat sakrāmēju somu skolai un eju gulēt. Esmu pārāk aizkustināts trusītis. Labunakt.
Keith: Face it Anderson, I screwed you. I screwed you big time.
Natalie: So you screwed me. So what? Me? I made love to you.

Diena kā murgs. Ciltskoks jāpabeidz. Virsraksts izsaka visu^^. Man steidzami vajag pagrafiķot. Help. Nav ideju. errrr.

Tagad ineta salona puisim (tīri smukam btw) ir gan mans projekts, kurš ir mēsls, gan personas dati, kas bija uz mana projekta titullapas, gan mans epasts (atvērts viņa datorā). Es failoju. Haha.

p.s. smuko sauc Ēriks^^

Esmu nogurusi, no dzīves, steigas. Viena drausmīga nakts, negulēta, vemšana, neciešami. Jūtos drausmīgi, man ir jāpabeidz projekts- Ciltskoks (obligāti), jo man nav printera. Un ja nav, tad ir jāiet uz interneta kafejnīcu. Diemžēl, izskatās, ka projekts būs jāprezentē pirmdien. Svarīgāk ir tas, ka slikti jūtos. Mana galva turpina dunēt, daļēji, jeb +/- man ir 6 lapas. Nezinu, kur, lai rauju darbu ar interneta resursiem, jo netā nekā NAV. Besī ārā.
Pa pagājušo nakti- es negulēju. Es snauduļoju tad, kad nesēdēju toaletē. Esmu tik tukša, ka man jau šķiet, ka mana atmiņa ir izdzisusi. Tajā vakarā centos domāt par pozitīvo, bet nespēju vairs atcerēties pat man tuvāko cilvēku sejas.
Nošaujiet mani, kāds.
p.s. prieks par Latvijai izcīnīto olimpisko sudrabu. Būs nākošgad jābrauc uz Siguldu pie brāļiem kamaniņubraucējiem. *smiekli*

Ir pienācis rīts, vienalga, ka ir jau pulkstens viens, tam nav nozīmes, es pieceļos. Dīvaini nogulēta nakts, filmas Alfijs ainas bija iezagušās sapnī. Grāmatu pornogrāfija. Arī interesanta lieta, bet ne šodienai. Šodien vajadzēja izskatīties labi. (Cik vien tas bija iespējams). Bibliotēka. Šoreiz galīgi duma vieta, negribēju iet, nē nē nē. Gribēju lasīt grāmatu, palikt mājās, ignorēt projektu, kura datums ir pārlikts uz piektdienu.
Es žāvājos. Laikam būtu prātīgi vismaz aiziet sameklēt sev kaut ko brokastīm. Labu apetīti!

Es postoju. Pie manas gultas mētājas divas tukšas pudeles *smiekli* uz galda divu batoniņu papīrīši un Laimas iztukšotā tūtiņa. Manas acis domājams, ka piektdienas dēļ, ir ne pārāk pievilcīgas. Skropstu tuša laikam bija nedaudz pakairinājusi acu kaktiņus, jo tagad abām acīm kaktiņos ir tāda kā iespiesta sarkana līnija. Izskatos sakarīgi. Iepostošu postu Skorpijam un likšos gulēt. Šodienai pietiks ar kādiem kopumā uzrakstītiem 15 postiem.

Sveika, Klabe. Ak cik ilgi biju tevi ignorējusi, jo pat pa sekundēm mainījās mans garīgais. Ja es kaut ko būtu rakstījusi, tad iespējams, ka ieraksta sākumā es rakstītu kā iemīlējusies muļķe, pa vidu kā vissadististākā būtne uz visas pasaules un beigās piebilstu, ka man dažreiz patīk nepozitīvi cilvēki. Nuja. Tātad Mans privātais Nekas ir mana klabe, manas domas (ko jums līdz galam šeit neuzzināt). Privātais nekas ir atgādinājums par to kā dzīve iet uz priekšu. Vienubrīd es esmu iepirkšanās centrā Alfa, bet jau nākamajā ceļa vidū ar saļimušām kājām un nekādas vēlmes iet uz priekšu. Man jau īstenībā nevajag iet, to dara dzīve. Dzīve bez apstājas.
Nekas nav mainījies, esmu tas pats Čudaks tikai vēl komplektā ar neskaitāmām dīvainībām. Šorīt pat brokastu desertu ēdu pirms pašām brokastīm. Jā, dīvaini. Bet tagad vissvarīgākais man ir nākošā nedēļa, kas man būs jāpavada pie projekta- mans dzimtas koks. Respektīvi- pirmās 3 dienas tiks nosēdētas neko nedarot, jo es taču sevi pārāk labi pazīstu un pēdējajās dienās būs sēdēšana līdz rītam pie datora un tā sūda taisīšanas. Man ļoti nepatīk tēma. Ļoti.
Hm. Vakardien bija balle, kompleksaina, bet tomēr tur biju. Dziesmas tādas nekādas, žēl. Cilvēku maz. Nebija pārāk izdevies vakars. Bet bija daži mirkļa kuriozi, kas visu uzlaboja. Izrādas, ka mūsu skolā arī ir labākais pāris- Sabīne un Artūrs *untumi atceras, ka 7gd ir tādi paši vārdu īpašnieki*.
Nu ko, šodien man vajag;;
TLP trīs posti
Izveidot relax or roka playlisti rītdienai, kas respektīvi ir Valentīndiena
Izveidot dažus vajadzīgus grafiskus sīkumus
Izbaudīt mieru

Šodien es netiku uz Rīgu, bet rīt gan es braucu. Es nezinu kā un ko, bet es braucu. Plāni pajuka, tagad tikai viena es. Eh *nopūta* pareizi. Ir tuvu diviem naktī, mans vēders joprojām nevēlas man klausīt, es postoju vienam jaukam cilvēkam. Visādā ziņā pietiks, ja pateikšu, ka pa šo laiku gāja jautri. Tas gan. Un pietiks, ja pateikšu, ja es tiešām vairs neierodos netā, tad es esmu Rīgā. Viena pati, tiešām.

p.s. par šo laiku esmu kļuvusi bezoptimistiska reāliste. tas nav jauki. iespējams, ka kaut kad būs stāsts par to, ka Dairim ir ūsas vai arī degošām kūkām. labu nakti es vēlot, atvados, guliet saldi, saudzējat sevi un tiekamies.. kaut kad. ^_^

Tātad neviens neuzmundrina mani glābt klabi, kur es paužu gandrīz viemēr savas pozitīvās emocijas, jo tas ir tik forši dalīties ar citiem savā smaidā. Tād nu tā. Es 7grafikas debesīs esmu knaps māceklis, bet esmu. Ak, es biju tik priecīga, gandrīz no gultas izkritu Londonā, kad to uzzināju caur sms. Agnese bija starā. Hm. Vēl ir sākusies skola. Es cenšos atsākt grafiķot. Mans kaķis kļuvis vēl nenormālāks. Man sāk patikt ziema, help. Un man rīt ir jāpārvar slinkums un jāvelkas uz lielo bibliotēku pēc jauniem grāmatu krājumiem, jāpalasa taču ir. Lasīt ir jauki. Laikam vairāk nekas nav, staigāju rūtaina, smaidu. Būs labi. ;D

Klabe grimst. Help! Bet lai vai kā, esmu Latvijā. Tas viss.

Es šodien ēdu rozīņu kliņģeri zobārstu rīkotā mini mākslas skolas skolēnu pasēdēšanā o.OOOOOOOOOOOO YEAH, THAT'S FREAKYY. Un svētdien es lidoju uz londonu, nekādu garumzīmju, mana klabe vēl ātrāk nobeigsies pa divām nedēļām nekā tagad. Un vēl es gribēju te ielikt murrr Dzimšanas dienas vēl divus apsveikumus grafiskos. Šņurrr un btw vācu kaķi šņurrrā. ^_________^


Un vēl es apsolos te kaut ko uzrakstīt uzreiz, kad atgriezīšos latvijā. Šaubos, ka šosestdien man būs vēlme te rakstīt atvadas no Latvijas... ;D

Eeee. Mana klabe grimst- hah, zinu jau zinu. Agnesei šajās dienās bija dažas lietas darāmas, tāpēc. ;D Dzimšanas diena, parādi, kontroldarbi. Dzimšanas dienā saplēsu zeķubiksi trīs vietās pa visu kāju, mākslenē nosēdēju līdz vēlam un neko vairs īsti nepaspēju. Rīt būšu rīgā. Aw. Jau tagad gaidu ar nepacietību. Citreiz vairāk sarakstīšu te. Tagad nāk miegs, jo ir patiešām jau viens naktī, klabē tas neuzrādīsies. Mja.

Zvaigzne. Es. Šodien. Fotogrāfs. Nomaucos. Esmu. Zvaigzne.
Labi, tā nav viegli rakstīt- tad nu es nomaucos, tagad esmu krītošā zvaigzne *smiekli*. Tas bija savā ziņā jautri patiešām. Tātad pēdējo dienu man ir 14 gadi *staro* rīt jau mana dzimšanas diena. Precīzāk tagad jau pēc pustundas. *gaida*
Šodien mākslenē par trim ne tik tīri skaistiem darbiem gleznošanā dabūju 7 ^_______^ esmu tik apmierināta. Rīt gan man ir uz zīmēšanu mākslenē. Stundas beidzas četros. Ehh.

Es dabūju Fizikā septiņi neko nezinot, divas reizes pēc kārtas. Es skolas kobildē turpinu izskatīties šausmīgi. Tagad ir tuvu pusnaktij, bet es neesmu sākusi mācīties. Es sestdien izdūru ausīs caurumus un nopirku skaistu melnu kleitu. Lai cik smieklīgi tas neskanētu, bet es gribu uzsākt jaukāku dzīvi. Tikai kāds neapzinoties manu plānu traucē. Trešdien gribu piespiest L. uz mini fotosesiju. Gan jau. Jauna dzīve, ehh. Es atdotu visu, lai varētu sev izdzēst atmiņu un sākt visu dzīvi pa jaunam. "Paklau, dod man citu dzīvi, šai kaut kas nojuka." Vēl es mīlu sirsdveida sudraba savus auskarus un DLDM. Tas viss.

Aizver dienu aiz sevis kā durvis
Uz garu un krēslainu gaiteni.
Saviem matiem ļauj sajukt
Kā dzejolī.

Garo dienu kā rutīnu savu,
Kā naktskreklu garu novilksi nost.
Elpos augums tavs,
Vēl mati manā tuvumā.

Elpos augums tavs naktī,
Naktī manā tuvumā.
Nodzēs gaismu,
Citādi ēnas vien būsim mēs.

Joprojām nejūtos diez ko labi. Vakardien bija viena neliela vārda diena un gads, kopš es esmu jauko LS pasaulē. Tas nedaudz iepriecināja. Tagad man ir draugs- manai draudzenei uzdāvinātais taurentiņš, kas izskatās ļoti skaisti un vēl nosaukts par Austri. Vakardien bija jauka diena. Bet šodien atkal ne pārāk labi. Visu šodienu man skan galvā dziesma- A thousand miles. Skumja, ļoti skaista klavieru dēļ. Tikai vārdi ir tādi, kas man liek aizdomāties pārāk daudz un tas nav labi. Informātikas stundā izveidoju dīvaino veidojumu netīši eksperimentējot Paskālā. Ejot ārā no skolas redzēju jauno, lielo skolas kopbildi. Nospļauties par to, ka izskatījos galīgi garām ar sasietiem matiem un tādā profilā, kādā tur es biju iegadījusies. Visa oma iespējams, ka pazuda tādēļ, ka bilde tika uzņemta pirms mēneša un tad es biju laimīgāka, vēl savā stulbajā sarafānā, ko labprāt izmestu mistkastē, ja vien es varētu tā vienkārši kaut ko skaistu izmest atkritumos. Tajā bildē es patiešām izskatījos laimīgāka nedaudz. Tagad veselu gadu nāksies bildi paciest, bet nekas, gan jau būšu stipra. Ehh, tagad sākšu mācīties. Un vēl laikam duršu ausīs caurumus kaut kad drīzumā. :]
Making my way downtown
Walking fast
Faces pass and I'm homebound

Staring blankly ahead
Just making my way
Making a way through the crowd

And I need you
And I miss you
And now I wonder

If I could fall into the sky
Do you think time would pass me by?
'Cause you know I'd walk a thousand miles
If I could just see you... tonight

It's always times like these
I think of you
And I wonder if you ever think of me

'Cause everything's so wrong
That I don't belong
Living in your precious memory

'Cause I need you
And I miss you
And now I wonder

If I could fall into the sky
Do you think time would pass me by?
'Cause you know I'd walk a thousand miles
If I could just see you... tonight

And I I
Don't wanna let you
I I
drown in your memories I I
Don't wanna let this go
I I
Don't