my personal shit -

Joprojām nejūtos diez ko labi. Vakardien bija viena neliela vārda diena un gads, kopš es esmu jauko LS pasaulē. Tas nedaudz iepriecināja. Tagad man ir draugs- manai draudzenei uzdāvinātais taurentiņš, kas izskatās ļoti skaisti un vēl nosaukts par Austri. Vakardien bija jauka diena. Bet šodien atkal ne pārāk labi. Visu šodienu man skan galvā dziesma- A thousand miles. Skumja, ļoti skaista klavieru dēļ. Tikai vārdi ir tādi, kas man liek aizdomāties pārāk daudz un tas nav labi. Informātikas stundā izveidoju dīvaino veidojumu netīši eksperimentējot Paskālā. Ejot ārā no skolas redzēju jauno, lielo skolas kopbildi. Nospļauties par to, ka izskatījos galīgi garām ar sasietiem matiem un tādā profilā, kādā tur es biju iegadījusies. Visa oma iespējams, ka pazuda tādēļ, ka bilde tika uzņemta pirms mēneša un tad es biju laimīgāka, vēl savā stulbajā sarafānā, ko labprāt izmestu mistkastē, ja vien es varētu tā vienkārši kaut ko skaistu izmest atkritumos. Tajā bildē es patiešām izskatījos laimīgāka nedaudz. Tagad veselu gadu nāksies bildi paciest, bet nekas, gan jau būšu stipra. Ehh, tagad sākšu mācīties. Un vēl laikam duršu ausīs caurumus kaut kad drīzumā. :]
Making my way downtown
Walking fast
Faces pass and I'm homebound

Staring blankly ahead
Just making my way
Making a way through the crowd

And I need you
And I miss you
And now I wonder

If I could fall into the sky
Do you think time would pass me by?
'Cause you know I'd walk a thousand miles
If I could just see you... tonight

It's always times like these
I think of you
And I wonder if you ever think of me

'Cause everything's so wrong
That I don't belong
Living in your precious memory

'Cause I need you
And I miss you
And now I wonder

If I could fall into the sky
Do you think time would pass me by?
'Cause you know I'd walk a thousand miles
If I could just see you... tonight

And I I
Don't wanna let you
I I
drown in your memories I I
Don't wanna let this go
I I
Don't