tas ir absurds

May 17th, 2014

07:19 pm

Riteņdarbnīca
Šodien bija mana trešā reize, kad lielāko dienas daļu, 6 h, notusēju pa riteņu darbnīcu un pārsvarā nodarbojos ar viena ziedotā riteņa atgriešanu pie dzīvības. Nomainīju saliekto pakaļējo ratu, nomainīju priekšējam ratam riepu pareizā virzienā, mazliet pielaboju pārslēdzēju, pēc kā visi ātrumi slēdzās pareizi gan augšup, gan lejup, nomainīju veco rata aploka lenti, ieeļļoju troses (lai gan labprātāk būtu nomainījusi & tāpat arī bremžu klučus) un vēl kaut kādus sīkumus un pēc tam mazliet palīdzēju vienai citai komandai, kas atjaunoja vienu vecu riteni, kuru nopirka kāda apmeklētāja, lai būtu ar ko pa pilsētu pārvietoties. Mana kolēģe dienas beigās teica, ka es esot tik pašpietiekama - ikreiz, kad viņa paskatoties, es visu laiku viena pati savā nodabā kaut ko tur daros. Un tā man arī patīk vislabāk, lai gan es bieži prasu padomus, kā ko izdarīt un tad pati arī cenšos to paveikt. Un kad riteņdarbnīcā ierodas mans personīgais tech-guru aka boifrends, tad ir vislabāk, jo viņš no visiem tur esošajiem ir lielākais fiškas rubītājs un man patīk skatīties kā ar katru viņa viedo padomiņu viņa autoritāte ceļas pārējo acīs. Vienīgi viņam reizēm uznāl kaut ko paveikt manā vietā (piemēram, noņemt ratam riepu, ko es pati būtu izdarījusi, bet man tas sanāk ilgāk, jo neesmu tik bieži praktizējusi, plus viņam spēks rokās vairāk), jo viņš nevarot noskatīties kā es citreiz mokos ar savām nepieredzējušām rociņām, abām kreisajām :D
Ā, un vēl mums bieži prasa, vai mēs neesam no Holandes. Laikam Amsterdama ir paspējusi 7 mēnešu laikā atstāt savu zīmogu. Vai arī mēs abi gluži vienkārši esam gari, blondi un skaisti! :D

Eko-šmeko tirgus
Tā kā šodien bija vēss un darbnīcā tik daudzi hipsteri ar saviem ciskadriļļiem neparādījās, varēju apmeklēt arī turpat pāris soļu blakus esošo eko tirdziņu un iepirku visādus smalkumus - šausmīgi garšīgus salātu zaļumus (varbūt tās bija redīsu lapiņas, varbūt kaut kas cits un vēl tur bija klāt kaut kādas ziedlapiņas), aitas sieru (uz etiķetes rakstīts, ka mutton un man slinkums čekot vai tas ir aita vai kāds cits), vītinātu desu un tā. Ļoti daudz visādu interesantu stendu ar visādiem labumiem, savukārt otra tirgus puse ir gatavie ēdieni un dzērieni, vienīgi es tā arī neko nenogaršoju (visvairāk gribējās saldo kartupeļu dounatus), jo man ir ļoti zems pacietības slieksnis, lai izstāvētu tās rindas. Lai gan rindas moš arī nav pie vainas, vienkārši apkalpošana ir personīga, you know, un tad nu tas viss mēdz ievilkties.

Rīt braukšu ievērtēt vienu no tuvākajiem downhill pakalniem, kur ir pacēlājs.

08:55 pm

Savukārt šis - http://www.zerohedge.com/news/2014-05-16/where-worlds-unsold-cars-go-die - man atgādina to Top Gear epizodi, kur jautrā trijotne devās uz Spāniju, uz svaigi uzcelto pilsētu un lidostu, kur nebija nevienas dzīvas dvēseles.
No vienas puses - stāvgrūdām mantas, pa pilnam, lai pietiktu visiem līdz ūkai, no otras puses - bads, dzīve graustos vai patiltē, dzīve no rokas mutē.
Powered by Sviesta Ciba