tas ir absurds

09:31 am

Vakar pa acu galam pamanīju virsrakstu, kurā teikts, ka amerikāņi paliek arvien stulbāki un kanādiešiem ir lielas izredzes no šiem neatpalikt. Pāris stundas vēlāk par to pārliecinājos pati - atcerējos, ka joprojām nav pienācis sūtījums - liels bija mans izbrīns, kad izrādījās, ka paka jau ir piegādāta pagājušajā nedēļā un parakstījies kāds, kuru nepazīstu. Šorīt, sazinoties ar pārvadātāju, un izmeklējot šo gadījumu sīkāk, izbrīnījos vēl vairāk - man nav skaidrs, kā Sheppard Avenue var sajaukt ar Wilson Avenue un manu garo, skaisto uzvārdu ar kaut kādu Khann. Sūdzību iesniedzu, tviterī ierakstīju, bet rūgtumiņš sirdī palika, joptvaimaķ. Savukārt kaut kāds Čingishans tikmēr nēsā manas puķainās džinsas un punktaino džemperi.

• teikt

10:12 am

Man liekas, ka Notebook ir uzradusies konkurente - About Time. Skatījos un grimu romantiskā noskaņā kā mīklā.

• teikt

01:42 pm

Kad sāku rakstīt cibā, te bija tik aizraujoši un interesanti. Iespējams, ka šī ir kaut kāda laulības rutīna, kad visapkārt kaut kādi piedirsti pamperi, izstaipītas pļūtenes, mātes pieniem notašķīti krūšturi, kaut kāda tizla sadzīve un raķete vairs nelido, neviens autors nededzina, neviens vairs neraksta nekādus morāli izaicinošus un kaitinošus ierakstus, Pegazs vairs nelido, Pegazs iejūgts arklā un velk savu dzīvi, nožēlojamo un velto. Es atceros, kā cibas vecākie jūzeri vēl rakstīja tā, kā tagad raksta cehs.lv, tikai vēl krutāk, bet kur tas viss palika? Iestājās kaut kāds fakinais matriarhāts un viss. Viss nu ir sadirsts. Quo vadis?

• 20 piebildes
• teikt

03:49 pm

Grrrrreat (groundskeeper Willie balsī un izloksnē) - vakar nošņāpu ar mazo nazi (made in Germany & pun intended) sloksni no īkšķa gala. Šodien griežu tieši tos pašus zaļumus, tieši tai pašai zupai un iešņāpju tieši blakus vakardienas griezumam. Tieši sāk beigties plāksteri.

• 6 piebildes
• teikt

10:27 pm

Uz riteņlabošanas nodarbības beigām savilkās tumši melni mākoņi. Mans padsmitgadīgais biedris izsauca tēti, jo viņš būšot cauri slapjš, kamēr pa tām 15 minūtēm mājās ar ričuku aizbraukšot. Kas tam tētim atliek - jābrauc vien pakaļ savam mazajam cāļītim no cukura. Es - neko, smīnēju bārdā (imaginārajā), jo man nekāds limoserviss pieejams nebija un ar riteni jābrauc 45 minūtes. Un tas brauciens bija lielisKS (lasīt tā, kā to izrunā Kreipāns kad pālī komentē spīdveju)! Puse ceļa ir plata taka cauri mežam un parkam - šajā posmā siltais lietus sitās pret ķiveri, tecēja acīs un drēbes bija cauri slapjas jau pēc dažām minūtēm, bet es tikai sparīgi minu pedāļus, vilku nāsīs plaukstošu lapu, slapjas zemes un trūdu smaržu un izbaudīju mirkli. Kad tiku uz štrāses, nejauši uzsāku sacensības ar autobusu un - pie pēdējā krustojuma (kāda divdesmitpiektā-trīsdesmitā), kur man bija jānogriežas, piebraucām kopā. Sak-sess! Ā, un vēl šodien es redzēju vēl vienu Toronto lopu, pareizāk sakot, rižu, resnu dirsu, kas jau bija tikusi pāri ceļam un pēc google pieejamās Toronto pusmežonīgo zvēru attēlu kolekcijas izsecināju, ka tas bija murkšķis.

( Bike Works/Evergreen Brickworks teritorija )

• teikt

11:11 pm - Nepalaid, nepalaid garām!

Manas baltkrievu/poļu vecāsmammas mīļākais dziedātājs ir Žoržs Siksna. Agrāk viņai gadu desmitiem aiz tauku skapja stikla durtiņām bija viņa bilde, kur šis uzvalkā tur rokā mikrofonu, bet vecaispapus tam Žoržikam blakus bija vilku ielicis.
Te nu atradu piemērotu dziesmu: https://www.youtube.com/watch?v=kutTygYYg8g
Es teiktu, ka tajos vārdos ir ļoti daudz sāls.

• teikt