em zē

26.8.05 17:30
nu re. pienācis tas laiks, kad saprotu, kura būs tā mūzika, kura man būs kā saldie astoņdesmitie vecākiem par mani ļaudīm tagad.
naktī kravājotie pa skapi atradu kasti ar kasetēm. it kā nemaz ne tik vecas. kādi gadi trīs, pieci, septiņi un vairāk viņām. tur tādi brīnumi kā p.j.harvey, cranberries, latviešu viena tāda grupiņa bija neilgu laiku- Lucius ar "Porcelāna šūpoles", un tad Helēna ar skumju akmeņiem un bjork, agrīnā alanis moristette, smeldzīgākais no patricia caas, un tracy chapmann un klasiskās jazz lēdijas un jumprava un depeche mode, portishead, un nez no kurienes izraktie arābi kaut kādi un rezignētā manierē izpildītas šūpuļdziesmas a capella vai ka nu tur... un tā visādiņ. un tad vienu iekšā otru ārā un attīt un pārtīt un noklausītite visus to dienu topa gabalus un labi tā... piepildīti...un ar atmiņām.
1 raksta ir doma