- 12.5.05 15:10
-
"manī miers takā upe
manī miers takā upe
manī miers takā upe...
mīlestība kā avots
mīlestība kā avots
mīlestība kā avots
sirdī mīt..."
šī ir iz baptistu draudzīšu repertuāra.
un šī no luterāņu draudzītes un pēčāk izdziedāta arī baptistu draudzītē:
čiv, čiv čiv, čiepst mazais zvirbulīs
man ir vīs, nekas nav pietrūcīs
laimīgs esmu
priecigs esmu
dievs par maanii rūpējas".
Laikam ikviens mana vecuma "bērns" ir izgājis svētdienas skoliņas kaut kādā augšanas posmā. nezinu, man bija pārsvarā garlaicīgi. interesanti tikai tajos brīžos, kad gaidījām mācītāju un dauzījāmies pa lielo, slīdīgo bērnudārza zāli, kur notika draudzēšanās būšana. un kad dalīja šokolādes, vai vismaz tajās dienās, kad kāds "zinātājs" teica, ka dalīs šokolādes no ĀRZEMĒM bet nedalīja vis. un vēl vasaras nometnē ar kristīgajiem vadītājiem blakus laukos. pulka atmiņu.
nē, ar šo es nesaku pē mazu bērnu kristietībai un kaut kā tā. nē. tieši labi.
atceros vienkārši.
bet gribēju tikai teikt, ka manī ir mīlestība.
# * * *