mazaa_mija [entries|archive|friends|userinfo]
mazaa_mija

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Gdaņska 5 [Nov. 23rd, 2019|11:47 pm]
šitaj pasaules malā ir 2 contemporary art centri, un kā smejies viens mūsu rajonā, vakar bija izstādes atklāšana, kur kinda ir iesaistīta arī institūcija, kas mūs te hostē, pametām visu un 6 skrējām uz atklāšanu, lai parādītu savas sejas un iespējams satiktu kādu, no galvenās institūcijas nebija neviena, noķērām vienu no kuratorēm, kas vismaz par mums bija dzirdējusi, bet kratījās vaļā no visiem, ieskaitot mūs, pasākums bija rajona jauniešiem, viss čill, kruta, mazliet kuratora un kritikas un būtu vispār zaibis!, bet nepiesiesimies sīkumiem, man vajadzēja saņemties šodienai iet iztrašīt poli labaratorijā, no rīta sazvanīju fixeri, kas kā izrādās ir Waršavā un nevar ierasties man palīdzēt drāzt poli, līdz ar to vajadzēja tikt galā pašai, beidzot, viss ir ieskanēts, bet nekas man nav atsūtīts, tāpēc iedevu sticku, lai iekopē, tā kā failu apjoms ir mega tas aizņēma fucking stundu! tad momentā izsaucu taksi, lai man neatdziest proseco un diena varēja sākties, pēc litra proseco aizgāju uz brīnišķīgu 70 g fotogrāfiju izstādi, kas izrādījās konceptuālā šīza augstākajā līmenī, reāli norāva jumtu, un tad tu iznāc ārā pilsētas centrā 5 pēcpusdienā, principā tumsā un naktī un saproti, ka apkārt ir tikai tūristi un ziemsvētku tirdziņi ar karstvīniem un pārējo šit, bet tā kā nebiju gatava tādām galvassāpēm pārbridu pāri upei šoping molā, jo savādāk jau drosmes nepietiktu, un ko domājies atrādu nevis vienu somu, kas man patīk bet divas! vienā veikalā, bet tad mani pārņēma tāds confjūzs, ka sapratu ka jāiet iedzert vēl, lai izvēlētos, bārā izdzēru visu baltvīnu un tagad zinu kuru somu gribu, neskatoties uz to ka pat preview nevar atvērt tos mega failus un karas, uzskatu ka bija izdevusies diena
link5 comments|post comment

gdaņska 4 [Nov. 22nd, 2019|12:08 am]
nu ta beidzot šoden sagaidīju pirmos failus! es protams, plalūdzu high resolution, bet neiedomājos ka viņi to izdarīs tik high! faking katrs kadrs 500 mb! imagine, un tad es sēžu un velku un gaidu un redzu ka atkārtojas viens kadrs kādas 3x!, wtf???!!!nu neko braucu atkal pie džeka skaidroties, jā izrādās nav iekanējis 3 kadrus, bet pārskanējis vienu stripu 2x, ok 1 kadru 3x!, un tad mēs parunājām par rezolūciju un šhit, un nabaga polis sarka un bālēja, un tas man maksās ziljonu zlotu bet nu ok, mana vaina nepaprasīju, ko nozīmē polim high resolution, un tā es gaidu to tumsas iestāšanos un tad 2h ņemos pilnīgā ķomkā, bet vismaz tagad kko ieraudzīju, vīkendam izdomāju jaunu atrakciju, nu nezinu kā man ar to ies, bet polim jau nu neies vienkāršāk, tikai sūdi tādi ka to dabūšu redzēt jau uz nedēļas beigām, kād jāsāk jau lasīt pekelītes un tīties, bet mēs jau izlēmām, ka pabeigsim Rīgā, tik jāizdomā kā iztērēt lietderīgi naudu, jo negribas palaist vējā, ja dod, a tā viss pa vecam tumsa un iznīcība
linkpost comment

gdaņska 3 [Nov. 21st, 2019|02:29 am]
Frustrācija sit augstu vilni, pirmdien atdevu beidzot filmu attīstīt un momentā padevāmies Moday meetingam, kas beidzās coktēļbārā uz grīdas pēc nezcik mezscalu koktēļiem, bet turpināju spītīgi fočēt un gaidīt, kad tie ideoti attītīs vismaz vienu filmiņu, līdz šim klusums, zero!, kaut solija šodien, tiešām? es nezinu, ko es daru un mana vajag to redzēt, bet nu fuck, cik var gaidīt, rīt braukšu un man liekas izdemolēšu to kantori, šodien izlēmām ka jāizstrādā plāns B, jo izskatās pie tādiem tempiem neko nepaspēsim izdarīt :( vēlreiz fuck
link4 comments|post comment

Gdaņska 2 [Nov. 14th, 2019|09:06 pm]
Es mirstu no garlaicības, it sevišķi naktīs, kas iestājas 4 vakarā, te nekas nenotiek, vienīgā restaurācija veras ciet 6, mājās ir kkāda sūda indukcija ar 2 riņķiem un normālu ēdienu tur uztaisīt nevar, ārā iet tumsā neiesaka, jo slikts rajons, varot atrauties, it sevišķi, ja redz ka ārzemnieki, tāpat jau visi aizdomīgi lūr arī pāris dienas gaišajās stundās, studijas telpu moška iedos nākamnedēļ, padarīt īsti neko nevar, nu te kko konceptualizējam, bet līdz darīšanai īsti netiekam, jo bļin, nevaru atrast lab., kas man varētu attīstīt filmas, šodien pat aiztriecāmies uz Gdiņu, bet arī tur nekā, tāpēc sagājām tūristā un vazājāmies pa ostmalu, jo spīdēja saule, ko te vēl darīt? internets ir garlaicīgs, filmas garlaicīgas, grāmatas garlaicīgas, tumsa un iznīcība, pat ciba karas, ka jāraksta 2x
link1 comment|post comment

Gdaņska 1 [Nov. 10th, 2019|10:18 pm]
Piektdienas vakarā haotiski krāmējot mantas uzcitīgi domāju, ka vajadzētu aiziet laicīgi gulēt, jo man jāsturē 9h vienai, ar visu to ap pus2 ietrausos gultā, nez kāpēc pamodos pirms 7!, novāļājos pa gultu vēl stundu un sapratu, ka labāk jau nu celties un maukt, ko arī darīju, līdz Kauņai gāja grūti un lēni, likās jau ka būs diezgan pizdjec, bet tad leiši ieslēdza Haigway un palika labāk, tad Polija atkal nokritās uz 70 km h, un tad atkal clārs un tīrs lielceļš, sieviete appā teica, lai ņemam citu ceļu kas īsāks, kas izrādījās brīnišķīgs mazs lauku celiņš uz pārsimts km bet burvīgā settingā bez trafika, teicu, ka ja var izturet bez čurāšanas jāmauc līdz tumsai, jo pēc pārsimts km man pieriebās līkumot, un tad kā nomērīts pēc vienīgā benzīntanka sākās superīgs lielceļš vairākās joslās, kur maucu uz 140, bet tāpat vajadzēja dragāt vēl kādas 2,5h nereālā ātrumā, un tad pēdējos 30 km sāka gāzt lietus, neviens protams ātrumu nost nemet un es arī nē, bet labi ka nebija trafika, un tad mēs atbraucām un mums ir mazs jauks artsy kitči dzīvoklītis un vienīgā restaurācija rajonā saucas Baltijas Pērle, kur mūs tā pārbaroja ka knapi atvilkos mājās, šodien spīdēja saule un poļiem ir nacionālais holidejs par godu neatkarības dienai, bet es atklāju, ka dzivoklī nav kafijas dzirnaviņas, un tad mēs braucām uz šoping molu, bet viss ir ciet!!! kādā apjomā te ir šoping moli ir grūti aprakstīt, un vienīgajā dienā kad tu esi gatavs kkam tādam viss ir ciet! bet mēs brauksim vēl un iesim uz bīču, kur vakarā, sorī, pēcpusdienā, jo 3.30 iestājas melna nakts, un tas tā nobrucina laika sajūtu, ka attapāmies bīčā 4 vakarā pilnīgā tumsā kur ir pūļi ar cilvēkiem, un tad mēs no turienes laidāmies atpakaļ uz savu kluso rajončiku, kur pirms kara ir kūsajusi dzīvība un 1939 1 sept. plkst 4:45 no vecās bākās tika izšauts pirmais II pasaules kara šāviņš
linkpost comment

[Nov. 10th, 2019|10:09 pm]
Šonedēļ piebeidzām Sarkandaugavu, bet nu jau atjēdzāmies Gdaņskā, Sarkandaugava bija harš, pēdējā dienā nogriezu pus īkšķi nošķiežot ar asinīm ne tikai savas cyneatopijas bildes, bet arī Eda zīmējumus, uz vispārējā fona viņš man pat nenorāva par to galvu, un tad mums vajadzēja to interviju, kur es visu uzsetapoju, un džekam vajadzēja tikai nospiest pogu, bet nezkāda hrena pēc asums ir tikai mums uz rokām :), bet nu totally nav mana vaina! un tad taj ārprātā Gdaņska neatbildēja un es biju gatava cancelēt tripu hafig, bet te nu mēs esam
link3 comments|post comment

[Oct. 20th, 2019|07:15 pm]
Šodien nejauši apvienojot lietderīgo ar patīkamo ietrāpiju freiberga grāmatas atklāšanā, grāmatu, protams, nopirku un pat dabūju ierakstu, bet pasakiet lūdzu kāds viņam, lai viņš izdod audiogrāmatu, ko ierunā pats, jo kā viņa meita svinīgajā atklāšanā norādīja, pat aktieris netrāpa pareizajos akcentos, jo galvā skan viņa balss
linkpost comment

[Oct. 18th, 2019|05:41 pm]
izdomāju, ka man Polijas tripam vajag atrast kirzas zābakus ar kuriem iekāpt peļkē vai izbrist dubļus, biezām zolēm, lai arī nesalst, bet kas izskatās arī pēc kkā, lai neesmu pilnīgs lauķis pilsētā, vai Dr. Martena zābāki ir vienīgā izvēle vai tie jau sen ir izgājuši no modes un man jāmeklē kas cits? Ja kāds zin, kur kko tādu meklēt, dodiet norādes
link21 comments|post comment

[Oct. 9th, 2019|04:09 am]
šodien jau neviens ar mani nerunā
link1 comment|post comment

[Sep. 6th, 2019|02:03 am]
mammas kotletes tīrā formā nestrādā
link2 comments|post comment

[Jul. 14th, 2019|10:23 pm]
[Tags|]

gribēju jau sen uzrakstīt par road moviju Berlīne–Gulbene, kas mani nokāva, bet nav takš laika, bet tagad jau esmu citā settingā un piektdien pēc 2 dienu izmisīgiem meklējumiem atradu ķīnas kāpostu, lai varētu ielikt kimčhi komētai, lai piedod man vegāni es centos, bet viņiem būs jāēd mana miesa, tobish mana roku āda, jo es to visu chilly hot masu maisīju ar rokām, un tad mana āda uzdeva vēl vairāk un dooo jau kuro dienu mēģināja mani pierunāt nohārvestēt alveju, un tā es tagad ziežos ar to alveju un šodien pat izdzinu caur sietiņu, jo blenderis ir pie mirstošās auklītes, un nu man ir atlicis tikai izskaitļot cik tieši ui vienības vajag, lai to visu finalizētu ar e vitamīnu, lai pārvērstos pilnīgā baby sārtvaidzī
linkpost comment

[May. 9th, 2019|12:22 am]
nupat mēģināju iepūst gaisu jūras zirdziņā
linkpost comment

[Apr. 18th, 2019|03:13 pm]
Šodien bija doma gulēt līdz sāni paliek jēli, bet kkā pamodos jau mazliet pēc desmitiem, pirms atvēru acis bija sajūta я ещё не встал но уже устал, varbūt nevajadzēja vērt tās acis vaļā, jo uzreiz viss sāka brukt un ļodzīties, lai arī man gribējās vienkārši sēdēt un blenzt sienā, visu sarunāju, visu pārcēlu un vēl atradu nākamo lokāciju, jo nu jau man pat nav uzdevums visiem izdabāt, bet vēl pienest maximāli tuvu klāt, lai vispār kkas notiktu, tagad gribētu ar vismaz spani burbuļu blenzt sienā līdz nākamajai katastrofai
link2 comments|post comment

[Apr. 13th, 2019|01:08 am]
es tiešām negribu būt pieskaitāma pie kkāda dzimuma tikai tāpēc, lai dabūtu faking dažus dolārus
link3 comments|post comment

ikdienas ainiņas [Mar. 20th, 2019|06:17 pm]
Šodien mistiskā kārtā pirmo reizi dzīvē nokļuvu "īstajā ziepniekkalnā" un apstulbu, jo likās ka es toč neesmu Rigā, bet sajūta bija ka arī esmu ārpus valsts robežām, bet kā tur biju iemaldījusies, tad nodomāju iebraukt arī cēzarā, kas sevi ir izreklamējis kā lielāko āzijas produktu piegādātāju, tas viss kantoris atrodas kkādās noliktavās, uz vietas nekā nav, viss jāpasūta internetā vismaz par 20 eur un tad jābrauc savākt, aha – paldies, tad izmaļoties ārā no ziepīša atcerējos par gemosu, un tur atkal aplauziens ar to remontu – atrast neko nevar, kokosriekstu piena vitā mani aizsūta pie kkādiem mistiskiem sojas pieniem, cenas nekam nav, tur vispār nekā nav!! izņemot 5kg riekstu pakas samestas pie durvīm, nospļāvos un gāju prom, un pār mani nāca apskaidrība, ka ir takš tas cash&cary tepat un tur bija vēl lielāks aplauziens, jo tur mani pat nelaida veikalā pirms nebiju noformējusies kā juridiska persona, fuck, 3 stundas nopēros pa to pārdaugavu pilnīgā nejāgā un plus vēl protams lielsikais izvarotais salu tilts
link2 comments|post comment

pļaviņa [Aug. 29th, 2018|05:34 am]
nobraucām pāgājšnedēļ garājā tripā uz pļaviņu, ceturdien no rīta rasbainieki noleca, bet Oj ieleca piektdienā, sākām smuki ar apdeitētu stafu, jo Oj pielādēja mums pilnu mašīnu ar pingvīniem un vienu jau es biju sev sarūpējusi pati, visiem iesaku, man pēc 4 dienām nebija atspiesti sāni guļot zemē uz mazā pašpiepūšamā pingvīna, tikai 4-5 cm bet kāds kaifs, pirmajā dienā paspējām uz laika ziņām, nospriedām, ka baigi silts ūdens jūrā bet nesaņēmāmies, pilnmēness jau spoguļojās jūrā viss tāds apaļš un skaits, tad jau sekoja cepumi, balts susuriņš, oj, un atkārtota susuriņa parādīšanās, lai apliecinātu ka nav vīzija iekoda man īkšķī, tad ejot uz bubieriem satikām intiņu un lietu laika prognozes vietā, ko pārlaidām pie viņas lapenē, nākamais rīts bija izteikti grūts, un kā uzvārijām nākamajā pingvīnā kafiju tā sāka līt un tika uzstellēts skybārs, tālāk jau viss aizgāja pēc plāna tik tālu, ka nespēju izvilkt brutu, ko atnesot atpakaļ, lai vispirms iekurtu pionieru ugunskuru devu vaļu zēniem, kas to darīja tik prasmīgi, ka pat ar prīmusu nevarēja piekurināt, līdz man vajadzēja stāties sardzē un mazos pionierus vest uz laika ziņām, kur beidzot tas bruts trāpīja tieši tik ļoti cik vajadzēja, un ņirdzām līdz zemei krizdami, ka šitajā vietā ir neizmērojama klišeju biblotēka, kas parasti jaunuļiem rauj jumtu, bet tad jau arī Oj bija apguvis rituālus un nākamjā rītā jautāja cikos tad tiks izsniegtas bruta brokastis, kas gan bija jānopelna ielecot siltajā jūrā, tobiš vienā vilnī, tad vēl tam visam pa vidu man iekoda ērce, ko es ātri apdulināju ar kandžu un izcēlu ar diedziņu tik eleganti, ka nepalika pēdas, bet vienīgi viena vilkābele tā iedūrās rokā ka biju priecīga, ka oj var stūrēt mājās pirmdienas pēcpusdienā, pa tam lāgam salaužot mūsu smalko podiņu un pielādējot štābiņu pilnu ar malku
link5 comments|post comment

kuldīga, lcca vasaras skola [Aug. 9th, 2018|01:56 am]
aizbraucu pilnigi sanīkusi, tāda apātiska bez dzirkstelītes, bet pirmajā vakarā jau rāvām vaļā bolero dj seta laikā līdz vēlāk kaimiņi mūs pārtrauca baha čella skņdarba vidū un aizsūtīja gulēt, nakamajā dienā izpildīju savu līdz šim sliktāko talku skolā un viss sāka notikt tikai labāk kad neispējamais pārvēršas iespējamībā ar daudz vīna, sarunām un atklāsmēm sev pašam ieaijājot maigi atkal smadzeņu darbību aktīvajā fāzē, kas eskalējas ar katru dienu, līdz beigās slavenais zviedru kurators iesūc nāsīs manu grāmatu un momentā to promotē slavenam vācu fotomāksliniekam, kas ir gatavs to nopirkt vēl neredzējis, komplimentējot par manām non pedagogical metodēm
link4 comments|post comment

Arles, last edition [Jul. 7th, 2018|07:12 pm]
Arla ir vieta ko es mīlu un neieredzu vienlaicīgi, saule un rosē te plūst aumaļām, esmu atskatījusies nenormālu daudzumu sliktas fotogrāfijas un dažas izcilas izstādes, nostaigājusi miljons kilometrus ejot uz priekšu un atpakaļ, satikusi miljons cilvēku un izrunājusi sausu muti (pat ja tajā nemitīgi plūst rosē). Atklāju kuri cilvēki mani nevar ciest, bet tāpat mēs turpinam biznesa attiecības, iepazinos ar citiem un atklājām daudz kopēju paziņu. Satiku vienu grāmatu kolekcionāru, kas regulāri iepērk manas grāmatas no D, par pēdējo izsakoties, ka viņam labāk patīk manas bildes nevis amatieru, bet kā D norādīja viņš vēl nenojauš ka nopirks manu grāmatu vēlāk :) un tad tā neiespējamā situācija, ka Tu nevari tikt ārā no šīs vietas, jo visi vilcieni streiko, biļetes internetā nevar nopirkt, jo man ir nepareizs tel.nr, bet realitāte izrādās ka viss ir izpārdots un tagad braukšu 1 klasē uz Spāniju, ja protams paspēšu uz vilcienu, kas iet no citas pilsētas, bet naktī aizejot uz random pārtiju vai arī nonāc pie trakajiem itāļiem, kas ir uzgrillējuši veselu cūku izdaiļotu ar trampa un zkorejas portretiem un tad citur jau iemaini vienu cigarešu papīrīti pret tīru pēdējo dūmu un nokļūsti franču lū rīda koncertā, kas beigās visu sačakarē pārlejot to visu ar cukurūdeni, bet pie superīgajiem dj vairs nav spēka padejot un Tu kārtējo reizi 3 no rīta velcies mājās, lai nākamjā dienā sāktu savu skrējienu atkal, un tad visi jau sākt pakoties prom, un Tev nav kompānijas ar ko aiziet vakariņās un Tu zini, ka nevienā restorānā tevi neapkalpos jo Tu esi viens, un aizņem pārāk daudz vietas, bet tad mani austriešu draugi pēdējā mirklī uzaicina pie sevis mājās uz vakariņām un es pat nezinu, jo man tas prasīja vismaz 5 gadus un es katru gadu nosolos, ka nebraukšu atpakaļ, bet te nu es atkal esmu, dzeru rosé un gaidu pēdējo nakti, kas noteikti eskalēsies līdz rītam
linkpost comment

[Apr. 15th, 2018|01:28 am]
vakar iestājs tāds pagurums, ka gribēju šodien izslēgt telefonu un ne ar vienu nerunāt, bet kkā pamodos un par to aizmirsu, un izvērtās ārkārtīgi skaista diena vispirms mēs meklējām vietu kur saulītē piesēst un lai dod ēst un var parunāt par lietu un pēc tam es meklēju vietu kur iet satikties ar principā nezināmu cilvēku, ko biju garāmejot satikusi, lai nosvinētu dz.d. kas izvērtās brīnišķīgā sarunā un mājās nākot likās tiešām ka ir vasaras nakts, jo nesala
linkpost comment

[Apr. 13th, 2018|08:23 pm]
šodienas trakajā skrējienā ieskrēju arī rekomendētajā pagrabiņā kur sirms vīriņš piekrita man sataisīt brilles, paskatījās uz brillēm pēc tam palūrēja pār briļļu malu uz mani un tik noteica: по рекомендации пришли? es māju ar galvu un sāku izplūst komplimentos, bet viņš jau turpināja, jo atpazina padomju laika Diora rāmi, un izstāsīja visu par tā laika tehnoloģisko procesu un vēl noteica, ka taij vecajai plastmasai ir tāpat kā veciem cilvēkiem, ka kauli kļūst trausli, tāpēc arī salūza, jo plastmasa zaudē mitrumu (ķīmisko nosaukumu, es neatceros)
link4 comments|post comment

navigation
[ viewing | 40 entries back ]
[ go | earlier/later ]