| Arles, last edition |
[Jul. 7th, 2018|07:12 pm] |
|
Arla ir vieta ko es mīlu un neieredzu vienlaicīgi, saule un rosē te plūst aumaļām, esmu atskatījusies nenormālu daudzumu sliktas fotogrāfijas un dažas izcilas izstādes, nostaigājusi miljons kilometrus ejot uz priekšu un atpakaļ, satikusi miljons cilvēku un izrunājusi sausu muti (pat ja tajā nemitīgi plūst rosē). Atklāju kuri cilvēki mani nevar ciest, bet tāpat mēs turpinam biznesa attiecības, iepazinos ar citiem un atklājām daudz kopēju paziņu. Satiku vienu grāmatu kolekcionāru, kas regulāri iepērk manas grāmatas no D, par pēdējo izsakoties, ka viņam labāk patīk manas bildes nevis amatieru, bet kā D norādīja viņš vēl nenojauš ka nopirks manu grāmatu vēlāk :) un tad tā neiespējamā situācija, ka Tu nevari tikt ārā no šīs vietas, jo visi vilcieni streiko, biļetes internetā nevar nopirkt, jo man ir nepareizs tel.nr, bet realitāte izrādās ka viss ir izpārdots un tagad braukšu 1 klasē uz Spāniju, ja protams paspēšu uz vilcienu, kas iet no citas pilsētas, bet naktī aizejot uz random pārtiju vai arī nonāc pie trakajiem itāļiem, kas ir uzgrillējuši veselu cūku izdaiļotu ar trampa un zkorejas portretiem un tad citur jau iemaini vienu cigarešu papīrīti pret tīru pēdējo dūmu un nokļūsti franču lū rīda koncertā, kas beigās visu sačakarē pārlejot to visu ar cukurūdeni, bet pie superīgajiem dj vairs nav spēka padejot un Tu kārtējo reizi 3 no rīta velcies mājās, lai nākamjā dienā sāktu savu skrējienu atkal, un tad visi jau sākt pakoties prom, un Tev nav kompānijas ar ko aiziet vakariņās un Tu zini, ka nevienā restorānā tevi neapkalpos jo Tu esi viens, un aizņem pārāk daudz vietas, bet tad mani austriešu draugi pēdējā mirklī uzaicina pie sevis mājās uz vakariņām un es pat nezinu, jo man tas prasīja vismaz 5 gadus un es katru gadu nosolos, ka nebraukšu atpakaļ, bet te nu es atkal esmu, dzeru rosé un gaidu pēdējo nakti, kas noteikti eskalēsies līdz rītam |
|
|
