| Gdaņska 1 |
[Nov. 10th, 2019|10:18 pm] |
|
Piektdienas vakarā haotiski krāmējot mantas uzcitīgi domāju, ka vajadzētu aiziet laicīgi gulēt, jo man jāsturē 9h vienai, ar visu to ap pus2 ietrausos gultā, nez kāpēc pamodos pirms 7!, novāļājos pa gultu vēl stundu un sapratu, ka labāk jau nu celties un maukt, ko arī darīju, līdz Kauņai gāja grūti un lēni, likās jau ka būs diezgan pizdjec, bet tad leiši ieslēdza Haigway un palika labāk, tad Polija atkal nokritās uz 70 km h, un tad atkal clārs un tīrs lielceļš, sieviete appā teica, lai ņemam citu ceļu kas īsāks, kas izrādījās brīnišķīgs mazs lauku celiņš uz pārsimts km bet burvīgā settingā bez trafika, teicu, ka ja var izturet bez čurāšanas jāmauc līdz tumsai, jo pēc pārsimts km man pieriebās līkumot, un tad kā nomērīts pēc vienīgā benzīntanka sākās superīgs lielceļš vairākās joslās, kur maucu uz 140, bet tāpat vajadzēja dragāt vēl kādas 2,5h nereālā ātrumā, un tad pēdējos 30 km sāka gāzt lietus, neviens protams ātrumu nost nemet un es arī nē, bet labi ka nebija trafika, un tad mēs atbraucām un mums ir mazs jauks artsy kitči dzīvoklītis un vienīgā restaurācija rajonā saucas Baltijas Pērle, kur mūs tā pārbaroja ka knapi atvilkos mājās, šodien spīdēja saule un poļiem ir nacionālais holidejs par godu neatkarības dienai, bet es atklāju, ka dzivoklī nav kafijas dzirnaviņas, un tad mēs braucām uz šoping molu, bet viss ir ciet!!! kādā apjomā te ir šoping moli ir grūti aprakstīt, un vienīgajā dienā kad tu esi gatavs kkam tādam viss ir ciet! bet mēs brauksim vēl un iesim uz bīču, kur vakarā, sorī, pēcpusdienā, jo 3.30 iestājas melna nakts, un tas tā nobrucina laika sajūtu, ka attapāmies bīčā 4 vakarā pilnīgā tumsā kur ir pūļi ar cilvēkiem, un tad mēs no turienes laidāmies atpakaļ uz savu kluso rajončiku, kur pirms kara ir kūsajusi dzīvība un 1939 1 sept. plkst 4:45 no vecās bākās tika izšauts pirmais II pasaules kara šāviņš |
|
|
