| cik ta' tur tā darba |
Mar. 28th, 2017|10:03 am |
|
Es zinu, izmisumu tā lielos vilcienos. Izmisums nav spārni, tas ne vienmēr atspoguļo galda pasniegtas uz terases vakarā pie jūras. Tas ir izmisums, un tas nav atgriešanās daudzuma maz fakti, piemēram, sēklas, atstājot pie krēsla vagā citu. Tas nav sūnas uz akmens vai stikla dzert. Tas ir laiva riddled ar sniegu, ja jums patīk putni krīt, un asinis ir ne mazāk biezumu. Es zinu, izmisumu tā lielos vilcienos. Ļoti mazs forma, ar matu dārgakmens ierobežo. Tas ir izmisums. Pērle kaklarota, par kuru mēs nevaram atrast slēgšana un kura pastāvēšana neņem pat pavedienu, kas ir izmisums. Pārējais mēs nerunājam. Mēs neesam pabeiguši izmisums, ja mēs sākam. Es izmisumu abažūrs ap pulksten četriem, es izmisums diapazona ap pusnakti, es izmisums cigarešu notiesāta. Es zinu, izmisumu tā lielos vilcienos. Izmisums nav sirds, rokas vēl no elpu izmisuma, izmisuma, ka ledus nekad pastāstītu mums, ja viņš ir miris. Es dzīvoju izmisumā, kas man patīk. Es mīlu šo zilo lidot debesīs peld laikā, kad zvaigznes smirdēt. Es zinu kontūru izmisumā ar garu spindly izbrīnu, izmisuma, lepnums, izmisums, dusmas. Man pat katru dienu, tāpat kā visi pārējie, un es atpūsties jūsu rokas uz papīra ziedu, es neatceros neko, un tas vienmēr ir ar izmisumu, kas man atklāja skaistos kokus ar saknēm, naktī. Gaiss telpā ir skaista, piemēram stilbiņi. Tas ir laiks, laiks. Es zinu, izmisumu tā lielos vilcienos. Tas ir tāpat kā vēja aizkaru, kas dod man pole. Vai jums priekšstatu par šādu izmisuma! Uguns! Ah! tie joprojām būs ... Un laikraksts reklāmas, reklāmas stendi un gaismas gar kanālu. Sandbox, sugas smilšu kaudzes! Plašā izmisums nav nozīmes. Tas ir sīki mājas darbi koki, kas joprojām padara mežu, tas ir sīki mājas zvaigznēm, kas būs vēl vienu dienu mazāk ir viens mazāk dienu sīki mājas darbi, kas joprojām būs mana dzīve. |
|