| |
[Aug. 21st, 2013|11:09 pm] |
|
mājās braucot venīgā doma bija, ka vajag nopirkt vīnu, kaut kā pa ceļam nekas man pratā nenāca, līdz vienā mazā klusā centra šķērsielā tieši pirms luksofora apstājos pie vīna veikala, bet nu es nevaru lekt no mašīnas laukā un iet pirkt vīnu, bet malā tur izstaisītas stāvietas, visas ar bomīšiem priekšā smalkiem kundziņiem, un tikai vienai nolaists, daudz nedomājot iespīlējos tai caurumā, kā kāpju ārā, parādās liels un resns apsargs, un rāda jau pa gabalu, ka davaj tinies, es jau skrējienā, nobļaujos, ka man tik 3 sekundes vīnu nopirkt un tad momentā tinos, viņš uzcītīgi sargāja manu mašīnu, līdz iznācu no veikala ar vīnu ( oj un labs), un beigās pat pasmaidīja, kad teicu, re visi laimīgi, viss nokārtots! pat mazliet skatījās līdzi lai varu izgrozīties tai sastrēgumā arā. vispār Rīgā mani pārsteidz, ka ja kādu palaižu rindā, vai no sānielas izbraucot ir tāds pārsteigums cilvēkiem...šeit tomēr ir jābūt naglijam un precīzam visu laiku |
|
|
