es tiešām negrību nevienam uzbraukt, bet tā ir tā iekšējā sajūta, ka pat izsalkumā tu ieej vekalā vai tirgū, un mani neuzrunā bulciņas vai desas, bet drīzāk es meklēju ananāsu, jo to man gribas tanī brīdī. Viens ir ēst ar acīm un apmierināt garšu kārpiņas, bet kopējā sajūta ir šitīga..

labi, iespējams, uz savas vielmaiņas varu arī ko atļauties vairāk, bet vienmēr, kad atbraucu atpakaļ burtiski riju kā cūka, jo viss tik garšīgs, tik garšīgs, ka pieņemos svarā momentā, bet tas pāriet ļoti drīz jo nejūtos labi tādā pārrijušā stāvoklī

(Reply to this) (Parent)