| |
[Aug. 21st, 2013|03:21 am] |
|
šonakt pietiks, vīns vēl ir, bet tabaka beidzās, un nekad nedomāju, ka man rakstīšana kļūs par darbu, bet nu jau esmu iesitusi roku un iet diezgan raiti, bet labi, ka tas uznāk tikai periodiem, jo pēc tam tas viss sarakstītais ir arī jāatstrādā (man jau nagi niez darīt), nu redzēs kā būs, kaut kas jau būs. Tādi mazi knibuļi jau pa vidu visu laiku iemetas, bet savādāk jau nevar izturēt. Un tad vēl tās tipenes, man jau reāli ir bail rīt braukt skatīties tos test printus, jo жопай чую visu ir salaiduši grīstē, kaut gan sākumā kliedz mēs visu varam, tad jau piezemētāk, nu nodrukāsim testus, tad pateiksim, ka varam visu, šodien zvanīja un teica, ka jau kaut ko nevar, a man tur vismaz 5 dažādi materiāli...ai labi iešu gulēt |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2013|10:46 pm] |
|
nepaspēju no rīta vēl acis atvērt un zobus izpucēt kā sāku močīt, zvanījos riņķi apkārt to tas to tam, tripeni atliku uz pēdējo, aizbraucu un redzu jau nav riktīgi...prasu, kas par štelli? džekiņš sataisa seju tipa jūsu kļūda, ejam pārbaudīt (jo zinu, ka man viss kārtībā) faili visi kārtībā, noejam pie druķieriem, džeks saka, bet te jau izskatās slikti, līdz ar to ir slikti! WTF??? tad kurā mirklī tas nolido? neviens neko nesaprot, visi skraida augšā lejā, parādās rižiks, mēs visu varam!, visi klienti mums apmierināti, bļā, bet šitais ir sūds! Pasakiet, kas man jāpārtaisa es visu izdarīšu, tikai kā??? neviens nespēj man atbildēt, tad sākās ņemšanās ar profiliem, dodiet cmykā, dodiet profilu! nu kā CMYKĀ! visi dod cmykā un viss kārtībā! skuju, nekas nav kārtībā, beigās rižiks jau teica maketētājam, nu palaid viņu viņa visu zina kur jāskatās, a tur pīslis – neko nezinu, beigās aiztriecām rižiku un atradām, džekiņš patc pirmo reizi laikam ieraudzīja kāds viņam profils stāv! viņš nabadziņš man saka, bet šitā pie mums nav pieņemts ka klienti runā ar mums (maketāttājiem), bet es jau neesmu standarta gadījums, aizejot saku viņam paldies, viņš atbild, ka vēl jau nav parko, kā nav par ko! jūs vismaz ar mani runājat, un nevis dzenat momentā ārā ar tekstu šitais nav iespējams...ja es nedzertu jau kādu nedēļu tos nātru kotēļus, tas nebūtu iespējams, kaut arī šitais mani izsūca sausu, rīt turpināšu... |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2013|11:09 pm] |
|
mājās braucot venīgā doma bija, ka vajag nopirkt vīnu, kaut kā pa ceļam nekas man pratā nenāca, līdz vienā mazā klusā centra šķērsielā tieši pirms luksofora apstājos pie vīna veikala, bet nu es nevaru lekt no mašīnas laukā un iet pirkt vīnu, bet malā tur izstaisītas stāvietas, visas ar bomīšiem priekšā smalkiem kundziņiem, un tikai vienai nolaists, daudz nedomājot iespīlējos tai caurumā, kā kāpju ārā, parādās liels un resns apsargs, un rāda jau pa gabalu, ka davaj tinies, es jau skrējienā, nobļaujos, ka man tik 3 sekundes vīnu nopirkt un tad momentā tinos, viņš uzcītīgi sargāja manu mašīnu, līdz iznācu no veikala ar vīnu ( oj un labs), un beigās pat pasmaidīja, kad teicu, re visi laimīgi, viss nokārtots! pat mazliet skatījās līdzi lai varu izgrozīties tai sastrēgumā arā. vispār Rīgā mani pārsteidz, ka ja kādu palaižu rindā, vai no sānielas izbraucot ir tāds pārsteigums cilvēkiem...šeit tomēr ir jābūt naglijam un precīzam visu laiku |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2013|11:40 pm] |
|
stulbums, vakar nopirku sarkanvīna glāzes, bet dzeru sezonā tikai balto, visu kristālu tie barbari ir sadauzījuši |
|
|