Atbraucu uz brīvdienām mājās. Sajūta it kā nebūtu bijusi prom, nekas nav mainījies. Viss tikpat noplucis un nolaists, nesavākts un nekārtīgs. Iestagnējis. Tikai tagad tas viss ļoti lec acīs. Gandrīz kā reversais kultūršoks, par ko brālis brīdināja, tikai nekas jau nepārsteidz.

Bet pēc padzīvošanas Dānijā ir radusies interese izmēģināt padzīvot ilgāku laiku dienvidos - Spānijā vai Italijā vai Horvātijā. 

Tālāk prom no visiem.

Vakar aizgāju uz JAK lekciju par zvaigznājiem. Liekas, ka tagad būs vieglāk atrast un atpazīt, un varbūt pat iemācīties kko.

Nākamās lekcijas būs par dzīvības meklējumiem kosmosā, bet es būšu Dānijā. Tik žēl, jo tiešām interesētu paklausīties par to astrobioloģijas daļu.. :(

Kad dienas pavadi steigā, lai tiktu pie brīva brītiņa, tad sanāk "Time's after us, we're after time" /"Madness" by Lucius/.

Vai ir vērts?