Nirvāna kā emocionālais stāvoklis nekad nav uzrunājis, toties jūtos kā ceļā uz ataraksiju, kas gan liekas kā vērtīgs mērķis, uz ko tiekties.
Bet drošvien no malas izskatās pēc apātijas :/
Mierinu un uzmundrinu smadzenes ar jūtjūb episko skaņdarbu kolekcijām un gatavojos rītdienas fizio eksāmenam.
Leave a comment