Vakar aizbraucu uz Jelgavu. Cik redzēju savos ceļos, tad skaisti sakārtota. Mierīga. Varētu tur dzīvot.

Biju paskenēt galvu. It kā ar klaustrofobiju nemokos, bet tikuntā acis ciet turēju un centos nedomāt par to, cik šauri tajā aparātā.
Dabūju bildītes. Tik fascinējoši skatīties uz savām smadzenēm! Līdzīgi kā kādreiz ar pēdas rentgenu un asinīm virs fikola.

Šodien gandrīz aizgāju nopeldēties pirmo reizi šogad, bet, redzot cik vienmērīgi netīrs ūdens, pārdomāju. Un sauļojusies arī vēl neesmu. Tik pēdām zandeļu aprises apsauļotas ķerot Pokemonus. Nesaprotu kā var gulēt pludmalē un neko nedarīt..

Rītnakt ar brālēnu braucam uz Gdaņsku. Jāizdomā, ko tur vienai 2 dienas darīt.