Tā bezpalīdzīgā un bezspēcīgā sajūta, kad Tu sēdi pasažiera krēslā un redzi, ka no labās blakus joslas strauji pietuvojas mašīna, jo arī viņai no labās blakus joslas strauji pietuvojas cita mašīna, un apzinies, ka arī kreisajā pusē un aiz muguras ir mašīnas, un visi brauc ar 80km/h lietus laikā, un Tu neko nevari ietekmēt un nākas paļaujies uz šoferi.
Tā [es nez kā nosaukt] sajūta, kad Tu šādā situācijā sēdi pie stūres un Tev blakus ir pasažieris.

Cik bieži sēžoties transporta līdzeklī cilvēki aizdomājas par to, kādu atbildību uzņemas un kam uztic savu dzīvību?