28 February 2016 @ 09:57 pm
646. N-akts  
Izmēģināju brunch pasākumu. Daudz garšīga ēdiena un jauka atmosfēra, bet, ja kompānija nav runātīga, tad ātri klūst garlaicīgi. Bet no otras puses - jāiet vienai, jāpaķer dators un tās daudzās atļautās stundas jāpavada rakstot bakalauru un izmantojot neizsīkstošos ēdiena un kafijas krājumus.
Vēl tik jāatrod tāda sakarīga brančošanas vieta.

Pēdējā laikā mājas kaķi liekas kaut kas mistisks. Atnāk viens un apsēžas vai apguļas blakus ar skatu prom no manis. Cenšos paglaudīt, bet viš kaut ko noņurd un aiziet prom. Kāpēc viš pie manis nāca?
Vai aiziet kaut kur tālāk prom un skatās uz mani n minūtes, bet kad mēģinu viņu uzrunāt un pasaukt pie sevis, tad nereaģē. Kāpēc?
Dažreiz iekāpj klēpī, samīļojas, samurrājas un aiziet prom, kad apnīk, bet kad es gribu ar viņu pakomunicēt, tad izvairās.
Mājdzīvnieku koncepts vispār sāk likties dīvains..