Šogad Laba daba bija tiešām laba. :) Tik ļoti patika beidzot redzēt dzīvajā S.I.L.S (vēlāk sapratām, kas tā par modīgo dāmu no Rīgas), ceru, ka viņi vēl kaut kur kaut kad spēlēs; Pienvedēji kā vienmēr izsauc refleksu lēkāt un priecāties; Auļi arī; tiku iepazīstināta ar Gapoljēru radošo darbību [tiešām patīkami]; Galvenais Pagalma Balodis neieradās, bet komandas darbs kompensē; ar visu to, ka Skaņu dzejnieki nav mani iecienītākie mūziķi - visu cieņu nospēlēt visu, pašiem sevi nedzirdot; otrā rītā koris bija īsti vietā; Nāvīte ar koši dzelteniem svārkiem, rozā bolero jaciņu un sunīti Kauliņu; +ļoti apjuku, kad gājām teritorijā pēc pusnakts un apsargs tā aizdomīgi pajautāja cik man gadu.
Bet nav iespējams kaut kur aiziet un nesatikt kādu pazīstamu cilvēku - viņi ir visur! Un kaut kā sanāk biežāk satikt to neinteresantākos.. :/