Lasot grāmatas, vienmēr visu iztēlojos, kā viss izskatās - kurā pusē, kādā leņķī, kādā attāumā no manis.
Tikko izlasīju un iedomājos, ka cilvēks restorānā pie galda sēž no manis pa labi, ar muguru pret mani. Pieķēru, ka manā galvā visi apsēžas mana redzeslauka labajā pusē vai tieši pretī. Pat tad, ja grāmatā rakstīts, ka apsēdās pie kriesās sienas vai pa kreisi no durvīm, es sevi vienmēr novietoju telpā tā, ka no manis tas ir pa labi.
Tam noteikti ir kāds psiholoģisks skaidrojums.
Vispār būtu interesanti paanalizēt, kā dažādi cilvēki iztēlojas telpu izkārtojumu un sevi telpā, izlasot vienu un to pašu fragmentu, un ko tas par viņiem liecina..