Jauns mācību gads ir sācies, bet nav tādas sajūtas - laikam tāpēc, ka visu vasaru kaut ko darīju, un nebij pat īsti laika atjēgties no vieniem piedzīvojumiem, kad sākās jau nākamie. Bet viss bij tik forši! :D

TMB nebija viegli, bet ļoti, ļoti patika. Pasakaini skati, slidenas/akmeņainas/sausas takas, kaloriju skaitīšana no trešās dienas, vertikālas kāpnes miglā, interesanta kompānija, auksti mākoņi, aizmirsta pase, katrs lieks grams ir lieks grams, dzestri vēji, pieklājīgi svešinieki, duša nav pašsaprotama (lai gan to es jau Kolkā iemācījos), skaisti mazi ciematiņi, švaki ceļi, čehi ir mīkstie, tulznas jau pirmajā dienā, slapjā telts celšanas tehnika, viss ēdiens ir garšīgs, pasaule ir maza un latvieši ir visur. Naktīs Itālijā negaisi, Francijā lietus, bet Šveicē kā jau neitrālā valstī visās sfērās - sausi un skaidri. Milano-Courmayeur - viens autobuss/3,5h; Courmayeur-Milano - 1 autobuss+3 vilcieni/7,5h.
Kopumā - lepojos, ka nepadevos pavisam, un ka brālis manu somu nesa tikai 1 mazu gabaliņu. Jūtos kā ņerga, jo nenogājām visu, bet daļu veicām ar sabiedrisko transportu, ar visu to, ka bija dažas rezerves dienas.
Kājas sāp joprojām, bet āķis lūpā - jāiet vēl :D sapratu gan, ka jāsāk ar vieglākiem maršrutiem, tepat pa LV, EE vai LT.
Pēdējās dienas gāju ar domu, ka aizbraukšu mājās un neiešu ārā 3 dienas - mazgāšu drēbes, spēlēšu PS un pūtināšu kājas. Bet es jau tā nevaru - vēl uz LT pļavām jāaizbrauc, jāsacep kūkas un jāizvadā, pie tēta jāaizbrauc, uz fakultāti jāaiziet, jāaizbrauc uz Kolku, laukiem un pirms paša skolas sākuma vēl mamma piknikā jāaizved.

Tāds, lūk, augusts.